Kā vienmēr, vāros gari, TLDR: Asterisk.
Bitei ir laba zona, teikšu ka pat labāka kā Tele2. Bet ne visur. Un ne vienmēr. Teiksim kabinetā man neiet, it kā ir, bet tā -tā. Labā lieta ir tāda, ka parunāt var, bet reāli jau neviens nerunā kabinetā (lai netraucētu kolēģiem), tapēc dodas ārā. Parasti klusākā vieta kur nolīst ofisa ēkai ir tuvāk pilsētas centram, tur arī zona ir krietni labāka, ideāla.
Tā sanācis, ka pēdējā laikā biežāk sēžu kabinetā stāvu zemāk. Tur Bitei man zonas nav pilnīgi necik, nepalīdz nekas, ne forsēts 2G, nekas. Sanāca pat tā, ka kolēģis ar LMT regulāri nāca lejā, iedot telefonu parunāt, jo klients mani nevar sazvanīt. Un ja klients nevar sazvanīt, tad tas ir slikti. Neskatoties uz to ka mūsu ofiss atrodas Valmieras baltajās zīmēs, sajūta tāda kā dzīvotu trešās pasaules valstī. Vienkārši atrodamies pilsētas nomalē un ofisa ēka laikam ir viens liels faradeja būris kas nepatīk bites viļņiem.
Skatījos tarifus, bite tomēr uzvar, tieši tarifu ziņā. Tele2 ir laikam tik pat, bet minu ka Tele2 zona ir tāds pats craps. Un es vēl ļoti ilgi atcerēšos apjājienu ar Tele2 interneta tarifiem. Ja man būtu piektā nokija, tādas problēmas nebūtu, bet jau 10 gadus tālruņiem nav ārējās antenas.
Risinājumiem bija dažādi, bet mans risinājums šai situācijai ir tāds - Tā kā Android jau no 2.3 versijas ir native VOIP atbalsts, tad izlēmu būvēt telefoncentrāli. Paņēmu mājās veco raspberry pi, piespraudu tīkla vadu un no kolēģa aizlienētu "mobilo puļķi". Iekšā ieliku Okarti, tādas mētājas no dažādiem projektiem un uzstādīju Asterisk atvērtā koda telefoncentrāli.
Protams tik vienkārši jau tas nebija, ņemot vērā, ka pieredze ar to ir ļoti ļoti minimāla (necik). Nekas tur negāja, kompilējot nekas negāja un likās ka tas ir absolūts no-go. Pat RasPBX īsti nesagāja uzreiz, bet ar laiku izdevās pielauzt un atkārtoti uzliekot vēl kādas 5 reizes, viss jau gāja pat ļoti raiti.
Sastāvdaļas - Android telefons, Raspberry Pi (der pirmais, pats senākais modelis), RasPBX, USB GSM modulis, Okarte un tīkla vads.
1. Android telefonam pievienoju savu telefoncentrāli kā SIP serveri (extension), ieslēdzu ienākošos zvanus, nodrošinot to ka centrāle mani var sasniegt jebkurā laikā.
2. Telefonam ar kodu *62* aktivizēju zvanu pāradresāciju uz sekundāro numuru laikos kad mans primārais numurs nav pieejams.
3. Centrālē USB puļķī ienākošos zvanus savienoju (trunk) ar savu centrāles numuru (extension) un zvani no sekundārā numura caur internetu nonāk pie manis. Aizmirsu pieminēt, ka (loģiski) kabinetā ir ļoti labs internets.
4. Zvanot kontaktiem, telefons ļauj izvēlēties kā vēlos zvanīt - caur primāro telefontīklu, vai SIP serveri. Tad kad nav zonas, zvanu caur SIP.
Tā kā viss patika, sākotnēji ieslēdzu arī zvanu ierakstīšanu, bet tā kā atvilnē atrastā SD karte bija veca un lēna, tad nebrīnos ka tieši tas bija iemesls tam, ka kādas pirmās 5 sekundes sarunā ir sarunas aizture uz kādām 2 sekundēm. Pēc tam viss ir kārtībā, aizturi, manuprāt, just nevar. Kad noņēmu ierakstīšanu, šāda aizture ir var būt sekundi vai divas pēc sarunas sākšanas.
Vēl viens sarežģījums radās, kad aizlienēto interneta puļķi nomainīju pret patstāvīgi, māsas doto. Abi ir huawei (chan_dongle prasība), bet otrais bija bloķēts. Pirmkārt, jānoņem SIM aizslēgu, bet pašu USB modemu var atslēgt, iegūstot kodu no IMEI numura (internetā atrodamas programmas) un ievadot to AT komandu veidā. Nesaprotu, kādēļ operatori tos vispār bloķē, jo atslēgšana aizņēma vien dažas minūtes.
Ja es pie šāda elementāra risinājuma būtu nonācis kādus 5 gadus atpakaļ, kad starp "lielākajiem" tīkliem nebija bezmaksas minūtes, varētu sev uztaisīt stipri lētākas sarunas, izmantojot vairākus puļķus un SIM karti katram tīklam. Tagad tas, protams, ir bezjēdzīgi, ja vienīgi noliek sev citu centrāli kaut kur ārzemēs, kur pašam sanāk biežāk zvanīt. Bet tam ir var ļoti ērti lietot zerozvanu.
Tā nu šoreiz esmu sadzīvisku problēmu risinājis nevis ar naudu (iegādājoties citu karti ar labāku pārklājumu), bet gan ar IT attapību ;)