Ja reiz esam sākuši runāt par Smiltenes Ģimnāzijas 100 gades atzīmēšanas salidojumu, tad jāsaka ka tas bija liels un lielisks. Piecos no rīta tas bija tik liels un lielisks, ka neko redzēt nevarēja, toties tika satikti ļoti daudz draugi kuri ar tik pat labsirdīgām sejām nāca pretim un sniedza roku. Labi vai varbūt ne tik labi ir fakts, ka visa vakara gaita ir safočēta un safilmēta un pēc tam tas viss salīmēts kopā.
Par pasākumu - saplīsa citi 6dienas plāni un tādēļ tika diezgan ātri nolemts ka jābrauc uz skolas salidojumu. Ātra ancuku iepirkšana, ātrs ceļš uz Smilteni, lai paspētu apvienot patīkamo ar lietderīgo - ieietu velobodē nopirkt manam ričukam jaunu zobratu pirms veikals slēdzas. Paspējām, taču šajā mirklī atvērās dienas pandoras lāde vārdam "datorspeciālists" - ienākot veikalā mēs tikām uzrunāti "ō, datorbrālīši, kas tad uz sirds?". Kopumā šādi vai līdzīgi mēs tikām todien uzrunāti 4 reizes. Es pieļauju ka tas radija vēlmi lauzt stereotipus.
Pirms gājiena satikām sporta skolotāju, kurš "pateicās datorspeciem par sataisīto serveri" un ka viņa sacensību grafiki un tabulas tagad rādās tieši tā kā tam jārādās. Pēcāk gan gadījās aprunāt viņu mirklī kad viņš no mugurpuses pagāja garām (bet es ticu ka viņš bija ļoti aizņemts ar gājiena organizēšanu). Bijām arī skolas kafejnīcā, lai secinātu ka gan frī, gan kotletes un salāti garšo identiski tam kā tie garšoja pirms 6 gadiem kad es tur mācijos un ēdu. Biju pat iegājis noskatīties filmu par ģimnāziju. Pie reizes varēju arī sasveicināties ar savu bijušo audzinātāju un sašokēties par to cik viņš ir ĻOTI notievējis!! Starp citu, viņš arī apvaicājās "kā iet datorspeciālistiem".
Gājiens. Gājienam saņēmāmies un pievienojāmies interesantajiem klases kolektīviem. Tā kā vēl joprojām nebiju ieguvis interesi iet un čupoties ar paralēlklasniekiem un klases krējumu, tad izbaudiju gājienu iedams prosta tak. Dalībnieku bija ĻOTI daudz, viena puse bija ielas beigās, kamēr mēs bijām ielas sākumā. Gara cilvēku rinda. Slikti bija tas ka nebija noorganizēta ne mūzika ne dziedāšana, tādā veidā to padarot par tādu kā pastaigu (jo reāli jau ir tā ka gājienu rīkoja paši sev, jo visi Smiltenieši tak arī beidza to ģimnāziju, tādēļ visi arī bija gājienā :) ). Pēc šādi noietas pusstundas klases krējums vērsās pie manis ar dienas frāzi "Jāni, Tu esi mainījies" (nez no kā var tādu lietu pusstundas laikā izzīst), uz ko es protams izmetu mazu jociņu par to ka "droši vien - tagad es sveru 2x vairāk" un pārvaicāju vai viņas no manis cirku vai gaida. Es pieļauju ka šis bija otrais un pat vēl spēcīgākais iemesls vakara vājprātam. Gājienam noslēdzoties, atkal jau satiku Gintu un pienākot pie galamērķa - Jāņkalna (kur notiks koncerts), mūs sagaidīja Informātikas skolotājs (kolēģis, draugs, Andrejs) ar vārdiem "nu sveicināti datorspeciālisti!".
Koncerta laikā devāmies atpakaļ uz centru, uzdzert glāzi apelsīnu sulas ar ledu. Paldies Evijas mammai - es tiku pie lielas lielas glāzes un daudz ledus. Ņamm..
Satikām S (a.k.a. Makleods). Viņa plānos ar nav bijis nevienu satikt (ja grib - satiek), tādēļ arī viņš negribēja iet. Sapratām ka varam vēlāk arī tad iet pie viņa ja nepatiks skolā.
Gājiens atpakaļ uz skolu. Frāze "pilna Smiltene šodien ar tāāādām, tā taču var sajukt prātā". Lāpu gājiens. Atpakaļceļš būtībā nebija pat ne tik organizēti jauks (taču tagad bija lāpas). Kaut kur malā tika manīti Ginta bijušie klasesbiedri kuri savu laiku tērēja tā kā tiem ir paticis to darīt visu savu mūžu - dzerstoties pa malām.
Pēc gājena sākās balle un paralēli tam - satikšanās klasēs. Nezinu kā radās tā ģeniālā doma (kuru bez pretīguma nespēju atcerēties), bet bija jāpērk tekila. Bija maz laika līdz 22viem, un tādēļ ar laikam tas notika tādā neapdomībā. Nēnu būtībā jau bija tā ka "ja nepatiks sēdēt ar klasi, dosimies izklaidēt S un kopīgi ar draugiem tad padegustēsim dzērienu, sagaidīsim salūtu".. un lieka diskrēta pudele auto salonā jau nav noziegums..
Aizgāju uz klasi, izkrāmēju savus čipsīšus un minerālūdeni. Es laikam čota nedadomājos tādu ainu kā tas viss izvērtās - visi kas nāca, krāmēja galdā pudeles (un gurķīšus). Pēc 4 šādām minūtēm, es paskatījos uz durvīm un redzēju Gintu, kas izskatījās redzējis līdzīgu skatu. Jauki atvadījos no biedriem, teicu ka esmu pie stūres un devos prom. Ginta klases biedri vispār neesot tur bijuši (par ko arī nebrīnijāmies).
Vakara gaitā tika izdomāts ka vajag iet geokešot (jo Smiltenē (Kalnamuižā) ir uzradies jauns punkts). Ekipējušies ar lukturīšiem un pāris GPS iekārtām, to ātri vien atradām. Es arī vēl diezgan tizlā veidā ar seju atradu nātru lauku (kuru pēc ~10 sek diezgan līdzīgā veidā atrada arī Gints). Bij labi. Niezēja rokas un seja.
Pēc L satikšanas, devāmies mājās lai degustētu. Sākšu ar to ka ar 2 glāzītēm (shots) arī pietika un ar to arī beigšu, jo viss tālāknotiekošais bija smieklīgs un diezgan vienāds. Viena lieta gan - ar foto idiotus nenoķersi, jo pat vakara beigu (rīta) bildēs mēs izskatāmies normāli kā normālas bitītes normālā ziedu pļavā.
Tad kad beidzās tekilas pudele (kuras degustācijā Makleods piedalijās tikai pirmās pusglāzītes laikā), radās ideja doties "gang`stot" (iet uz centru). Arī tās visas detaļas negribu atkārtot. Aizejot līdz skolai secinājām ka "iet ārā", tādēļ ir jāpapildinās. Laikam jau izvēle starp alu un šampanieti bija iemesls neprātīgai rīcībai - pa abiem uztukšot vienu šampanieša pudeli.
Tālāko arī negribu sīki atreferēt. Nēnu neko stulbu nedarījām, bet atradu daudzus jaunus draugus (vecumā ap 40) kuri līdzīgi peldēja pretim un bija atvērti jebkāda veida komunikācijai. Tika satikti arī skolasbiedri, viss bija glauni un civilizēti.
Aizgājām mājās, apgūlāmies.
Nākošajā rītā sākās nedienas - atvērās visas čakras vemšanai. Man nezkapē likās ka mēs pat varēsim pastrādāt pļaujot zāli pie Ginta mājās kā bija plānots, taču viņa māta mūs nodevīgi salika katru savā istabā pa gultām un lika gulēt.
Pēc tam jau.. lēnām atdzīvojāmies ... pusdienslaikā vēl Ilga atbrauca uz Smilteni, aizvest mani uz Valmieru. Bija normāli.. bet vēl 2 dienas - pretīgi.
Bērni, nekad nejauciet dzērienus. Vismaz šampanieti toč nevajag virsū dzert.
Priekšā ir zviedrijas brauciens...