iists IT


slinks, laisks un kārs uz halvu

Kompjūteris atgūstas, ubuntu laikam ir forši

Ar mēneša (!!) nokavēšanos ieradās mans e-bay pasūtijums - jauna klaviatūra. Mani dārgie facebook draugi par šo faktu uzzināja jau nedaudz senāk, taču varu piezīmēt šo informāciju arī šeit.

Ja iepērkaties e-bay, pievērsiet uzmanību ne tikai cenai, bet arī atsauksmēm. Nopirku 2 lietas, batereju un klaviatūru ar pāris minūšu starpību un apmaksāju uzreiz. Batereja pienāca pēc nedēļas (nenormāli ātri īstenībā), klaviatūra pēc 27 dienām. Neteikšu ka feini vai negaidīti, bet vispār pārdevēja atsauksmēs bija līdzigi teksti. Vispār pats pārdevējs noignorēja manas 2 ziņas, kamer trešajā pieminēju negatīvu atsauksmi, tad gan noreaģēja un pat piedāvāja sūtīt jaunu (es sapriecājos ka vispār atbildēja un teicu ka pagaidīšu līdz nedēļas beigām, atnāca pirmdienā).

Tā nu beidzot man darbojas atkal tādas samērā nozīmīgas pogas kā un . Tiem kas domā demolēt savu Lenovo 3000 n200 (un līdzīgos), tas ir ļoti ļoti vienkāršs process, nav obligāti jāsaplēš dators lai to paveiktu (jā, šis veltīts konkrēti Zandim :D)

Tagad gribētos izjaukt datoru pavisam un apskatīt kas īsti ar to ventilatoru - negriežas linuksa dēļ pēc atmidzināšanas vai tur vienkārši sakrājušies tik daudz putekļi ka lēnām griezties nespēj.

.. un papildinot linux tēmu, pie manis pēdējā laikā iegriezušies jau bariņš cilvēku kas nomigrējuši savus kompjūterus uz Ubuntu Linux. Tas viss sākās ar Signi, kura savam netbukam jau mēnešus 5 lieto Ubuntu Netbook Remix (biš savādāks darba virsmas ekrāns, viss pārējais ir klasiskais ubuntu) un jūtās diezgan apmierināta (un viņu viss tur fascinē :)), tad ieradās Roberts ar skaņas problēmu kuru aši risinājām, tad Valters ar maziem tjūninga jautājumiem un vēl vakar Dana. Visiem pagaidām šķiet jauki, es jau gan biedēju un brīdinu, taču tad jau redzēs. Kārtējo reizi pasvītrošu to ko esmu teicis jau sen - tas kā tagad izskatās, tas ir ne tikai lietojami, bet pat saprotami arī parastam lietotājam un ar katru relīzi viss paliek aizvien labāk.

Man pašam personīgi arī viss patīk, izņemot to ka man flash animācija ir lēnāka nekā uz windows. Facebook audzēju zivis un tā kā mans attīstības plāns ir ferma (ap 120 zivīm), tad tur viss jau sāk slaidšovā darboties :(

Sadaļa

Tehniskās Jaunrades Dienas 2009

Paldies Zandim, ka aizvilka mani uz Tehniskās Jaunrades Dienām. Es biju paguvis 2 reizes aizmirst taču viņš man neatlaidīgi atkal un atkal atgādināja.

īsais apraksts - "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju", bet nedaudz paplašinātais ir šāds:

Notikuma vietā, ViA Cēsu 4, ierados lai piereģistrētu mūs abus. Secināju ka mūs ļoti grib salikt vienā komandā, jo darba esot dafiga (un tā arī bija, un paldies ka man nebija nevienam jārāda ka es neprotu grezni lodēt (atšķirībā no Zanda)). Pēcāk ieradās vēl viens džeks vārdā Kristaps, kuru ar pielika mūsu grupai (un tieši dēļ nokavēšanās robotu viņš nedabūja, bet dabūja Zandis).

Mēs strādājām Robotikas darbnīcā, kgan pasākumā arī bija Lidmodeļu veidošana (no papīra un koka, uz precizitāti jālidina mērkī pēc tam) un ķīmijas darbnīca (figzin ko tur darīja, iespējams kaut kādas narkotikas gatavoja). Mums izdalīja čupu ar detaļām, pāris platītes uz kurām tās lodēt, saprogrammētu mikročipu un ātrumkārbu (pāris zobrati). Tas kas mums bij jāizveido, bija samērā vienkāršs robots, kurš seko melnai līnijai un jāuzvar ātruma sacensībās. Kamēr es administrēju procesu, Zandis lodēja un Kristaps veidoja transporta dizainu. Viss bija tā normāli un civilizēti. Tad pāris džeki no vienas komandas pateica (da labi, nepateica) ka viņiem te viss apnicis un ka viss te sūkā, un aizgāja. Tā nu pēc kāda laika ieradās kaut kāda sieviete (20 gadi, TJD staffs) un vēl pāris jaunieši no TJD staffa, un turpināja to džeku nepabeigto modeli.

Pašās pašās beigās secinājām ka mums ir vai nu stulba, sačakarēta un slikta ātrumkārba (es tur vienu pusi pajaucu, bet perfekti saliku atpakaļ), vai arī pārāk tālu gaismas sensori viens no otra, vai arī kāds ar lukturīti spīdināja mūsu robotam virsū tumsu, bet bij tā, ka viņš vilka uz vienu pusi (dzenošo ratu ātrums iespējams bij dažāds). Un tieši šī nožēlojamā iemesla dēļ, mēs pakāsām 2 sekundes kam? - jā, staffa meitenes gatavojam modelim. Vispār jāpiebilst, ka brīnos ka tikai 2 sekundes (viņiem 2:18, mums 2:20), jo viņiem modelis neraustījās uz sānu un viņiem bija perfekti piestrādāta aerodinamika.

Kā mēs uzvarējām? - elementāri, staffs tika diskvalificēts (atteicās paši) no pirmās vietas, jo tā esot ārpuskonkurences komanda.

Robotu varēja paturēt un to dabūja Zandis (jo viņš pirms nedēļas bija Jelgavā darīt to pašu, taču robotu atdeva savam komandas biedram (kurš esot izraisījis škrobi ar savu tizlumu un sensoru aizlīmēšanu)).

Beigās tika pasniegti personificēti pirmās vietas diplomi, instrumentu komplekts (o, paldies), slava un daudzu skatītāju nedalīta mīlestība.

Nē, mūsu komanda nebija vienīgā, piedalījās vēl kādas 3 vai 4 komandas ;)

Paldies Mārim Ābelei. par darbnīcas vadīšanu, paldies Edgaram par izpalīdzīgu roku pareizā rezistora aprēķināšanā un paldies pārējam TJD staffam par pozitīvo pasākuma atmosfēru. Vēl reiz vēlos protams pateikties par to ka īstie uzvarētāji atteicās no pirmās vietas par labu mums (kgan visiem tur todien bij skaidrs, ka ne jau sacensība tur bij` galvenais, bet foršais pasākums ;) )

Bildes ar nupat ieradās: Bilžu galerija - TJD Valmiera

HA!

un pāris zagti foto no TJD galerijas, "Bilžu galerija - TJD Valmiera"


Galarezultāts



Sadaļa

Benzīna patēriņš #2

Pagāšziem` braucu pie dažādiem cilvēkiem, speciālistiem un diagnostiķiem, lai uzzinātu kādēļ auto rij līdz pat 17 litrus uz simtu. Pavasara beigās bij` arī incidents ar ārā līstošo benzīnu, tādēļ domāju ka saremontējot to, ari patēriņš samazinājās. Tā ar bij`, diemžēl līdz kārtējam aukstumam, rudenī. Šoreiz atkal atrādīju auto servisā, vaicāju padoma un mainīju lietas kuras jāmaina.

Šajā servisā vispār teica ka manam auto kaut kas trukstot, kaut kāds gaisa uztvērējs. Braucu uz veikalu ar sacaurumoto trubu rokās, prasīju tādu, tad atpakaļ uz servisu, tad man teica ka tās trubas galā kaut kas esot un tādēļ braucu atkal uz veikalu. Veikalā pasaku kāds man modelis, iznes čupu ar dzelžiem (dažādiem modeļiem) un iet pakaļ kaut kādām gumijām. Skatos uz to čupu un kaut kas no tā visa šķiet bāāāiiigi redzēts...

.. te nu jāpakāpjas gada pagātnē, laiks kad vēl braucu mājās pa mūžam bedraino stacijas ielu (paldies Ainār Šleser par bedrēm uz mana ceļa, paldies). Braucu, atskan kaut kāda skaņa, kaut kas aizripo. Apstājos, domāju - nu mazums, 21 gadu vecam auto var krist nost viss iespējamais. Skatos, kaut kāds metāla gabals bedrē. Iemetu bagažniekā, auto kustās, dodos tālāk. Pēc tam vēl pusgadu vazaju līdz, vaicāju cilvēkiem kas tas ir, varbūt no izpūtēja izkritis, bet visi teica ka diez vai no mana auto. Tā nu nodomāju ka esmu uzrāvis bedrē esošu svešas mašīnas detaļu, izmetu to ārā.

.. un tā nu es stāvēju ar to detaļu rokās, piemērīju un tieši tur arī tāda derēja (un trūka) manam auto. Aizbraucu uz servisu, praktiski pats arī iemontēju (jo servisa cilvēks bij aizņemts) un lieta darīta - 6.5 litri uz simtu.

Un vispār, redzot kā šorīt Dana piebrauc pie skolas ar ričuku, apsveru domu arī pāris dienas pabraukt uz darbu ar līdzigu iekārtu :)

Sadaļa

Rīt LatSTE

Ik gadu norisinās LatSTE (Latvijas Sabiedrības Tehnoloģiju Ekspozīcija), kura izpaužās kā skolu rīkots pasākums kurā sanāk kopā skolotāji un kādi uzņēmumi, lai padalītos ar inovācijām vai labās prakses paņēmieniem skološanas un ar skolu saistitajās lietās. Pasākums tradicionāli notiek jau sen, tā vadību jau vēsturiski ņem +/- 3 vietas, viena no tām - Smiltene. Šogad tad nu atkal LatSTE atgriežas Smiltenē.

Atceros, ka pirms 3 gadiem, es ar' stāvēju stendā, rādīju kā ar vienu peles klikšķi (labi, diviem) varu iezīmēt web pārlūkā datorus un likt tiem darīt lietas. Vēl senāk, pirms tam, pēc tam tika braukāts arī uz citām dalībvietām, lielākoties kopā ar Gintu, šad tad ar Ivaru.

Rīt un parit stāvēšu pie ViA ITPD stenda, pastāstīt par to ko daram, parādīt atvērtā koda labumus serveru lietās un parunāties ar sen neredzētajiem skolotājiem. Šogad pademonstrēšu ari savu un Sandija sadarbības darbu "Automatizēts skolas zvans" ( http://dev.iists.it/zvans ). Esmu iekļuvis pat referātu grāmatā ar to skolas zvanu, ceru ka darbs nav stipri modificēts, vismaz ne tik ļoti kā darba anotācija - "no tehniskas un zinātniskas par skolotājiem saprotamu".

Sadaļa

geocaching.com is down - i repeat - geocaching.com is down!

Dažādi resursi vēsta ka ugunsnelaime saplēsusi elektrību kas baro datu centru kurā atrodas geocaching.com. Sakarā ar to saits nedarbojas un dzīve ir apstājusies.

Ja nu tiešām tuvākās dienas saits neatdzīvojas, varu padalīties ar datiem - kā gadijies kā ne, man ir gpx fails ar visiem vidzemes kešiem, aprakstiem un hintiem. Tiesa tos aprakstus un hintus var redzēt html versijā. Divi faili, aptuveni nedēļu veci dati.

Sadaļa

Jāņi`09

Kā jau pieminēju "feisbukā", šis bija viens no visforšāk pavadītajiem pēdējā laika pasācieniem.

Pateicības tiem kas mani ieaicināja, pateicības sveicējiem un pateicības par kompāniju! :)

Ko tad īsti mēs paveicām: Sagaidīju no darba Ilgu, nofinšējām pāris pirkumus, kā reiz satikām Sandiju un devāmies uz Dikļiem, Māras dzimteni. Pa ceļam izskrējām caur 147 pozitīvi lādējošām uguns āderēm (katrā virzienā), lai apciemotu slepenā sporta veida kontrolpunktu.

Pašā pašā galā ātri iepazinām visus 10 klātesošos (1 nebija manīts un 1 bija manīts vienreiz kaut kad kaut kur) un sacēlām galdos ņašķus.

Dzērieni, spēles un ēdieni. Visi draudzīgi sadzēra ar Jāni, lai tos visu gadu nemocītu "pohas". Tiku pie 2 vainagiem.

Pēc kāda laika tika nolemts ka jādodas tajā virzienā no kuras nāk vilinošas zaļumballes skaņas. Balles placi bija apsēduši cilvēki kas neredzēja tālāk par metru un kamēr mēs stāvējām ap pasākuma vietas ugunskuru, mums paspēja pienākt pāris jaunie cilvēki lai ieskatītos mūsu sejās. Smieklīgs skats :)

Pēc tam mēs devāmies ekskursijā pa Dikļiem. Māra parādīja mums abus Dikļu ceļus un pili, bet neparādīja spokus. Mēs toties atradām pusizdzisušu ugunskuru, kuru ātri atjaunojām un jauniegūto siltuma avotu izmantojām kā uzkavēšanās vietu gaidot saullēktu.

Pēc šīs pastaigas daļa atdalījās lai dotos gulēt. Brašākie, krutākie, skaistākie, lieliskākie atgriezās pie sēdēšanas un našķošanās. Frāze "Es vakar ieskrēju skapī. (pauze) .. ja kādam tas interesē." man ir palikusi visvairāk atmiņā. Tās īpašnieks tika pie skaista sieviešu velosipēda. Tika atrasts vēl viens skaists velosipēds un barā nolēmām doties uz estrādi - vietu kur 1864 gadā notika pirmie latviešu dziesmu svētki. Estrāde jauka, savlaik biju to vietu apciemojis.

Tā nu bija pienācis jau rīts, vēl pāris kāršu spēles un mēs redzējām kā pār pamali pamostas skaista sarkana saule - laiks doties gulēt.

Nākošajā dienā (Jāņos) likvidējām našķus. Pīrādziņu krājumi bija pietiekoši lieli, lai to cepējai nekas nenošļuktu (tāds ticējums). Aizbraucām apskatīt (un iemēģināt) Ozolmuižas ezeru, izcept atlikušos šašlikus (šoreiz neļāvām tiem piedegt) un pamētāt disku. Man patika, pateicoties labajiem laikapstākļiem bija tāda forša pabeigtības sajūta un atbraucot mājās salds miegs :)

Sadaļa

SLIKTS LAIKS

Pēdējā laika pretīgie laikapstākļi sapisa pagājušo vīkendu kad ciemojos Rigā. Izbraucieni pie jūras bija ar lietussargiem rokās.

Vēl pagāšnedēļ sapisu arī astes kaulu. Neesmu pārbaudījis pie ārsta, bet apsēsties nevar bez sāpēm. Labā ziņa ir tāda, ka pa šīm dienām ir palicis daudz labāk. Kā? - Lecot pēc diska neizbradātās, daudzmaz pieblietētās smiltīs, nolaidos sāniski uz dibena. Tipa - "ouch!".

Vakar biju pēc jaunās pases (kurā diemžēl izskatos pēc primāta), šodien izbraukšana uz Zviedriju. Nav plāna ko darīšu - līst. Faking līst. FAKING LĪST!!! Grāmatu lasīt mašīnā nav iespējams, dzert - apnicis, riebj, negribas. Manuprat šitāds laiks uzdzen nevajadzīgu drūmumu.

Sadaļa