manuprāt tikko bija jau kāda 4 reize kopš man zvana un piedāvā iegādāties žurnālus un gramatas. Šoreiz zvanija no "Mediju nama", piedāvāja abonēt Neatkarīgo. Es pat noklausijos līdz beigām un neslēpu savu sarkastisko pārsteigumu ("ja? avīzes vēl eksistē?").
Šoreiz es biju īpaši laipns, izstāstiju arī ka parasti nolamāju tos kas man zvana un piedāvā komerciālas figņas. Pagāšreiz saruna palika pat interesantāka kad pieprasiju pateikt kurā datu bāzē esmu un kas par uzņēmumu man zvana.
- Mēs te piedāvājam avizīti tādu un tādu, nevēlaties?
Kur jūs dabujāt manu telefona numuru?
- Man te stāv sarakstā
Izņemiet mani no tā saraksta. Kur tas saraksts radās? Kādu uzņēmumu jūs pārstāvat?
- ēē.. neteikšu
??? Bet ja es vēlos kaut ko no jums iegādāties, man ir jāzin.
- Iegādājaties, tad mēs jums nosūtīsim rēķinu un jūs uzzināsiet
Okej, es saku ka iegādājos, jūs man atsūtat rēķinu, es apskatos uzņēmuma nosaukumu un tomēr neko neiegādājos.
- Tas nebūtu godīgi.
:D :D Nu tad kā būtu vienkārši pateikt kādu uzņēmumu jūs pārstāvat?
- [kaut kāds uzņēmums kura nosaukumu diemžēl vairs neatceros]
Paldies
Šis numurs (darba telefons) ir augstskolas mājas lapā, nekur citur. Tā kā maniem kolēģiem nekas tāds nezvana, tad vai nu mana numura iepriekšējais saimnieks ir bijis kaislīgs grāmatu un žurmālu mīlis, vai ari LMT tirgo kaut kādus telefonu numurus uzņēmumiem :(