Jāņi`09

Submitted by Jancis on Wed, 06/24/2009 - 22:24

Jāņi`09

Kā jau pieminēju "feisbukā", šis bija viens no visforšāk pavadītajiem pēdējā laika pasācieniem.

Pateicības tiem kas mani ieaicināja, pateicības sveicējiem un pateicības par kompāniju! :)

Ko tad īsti mēs paveicām: Sagaidīju no darba Ilgu, nofinšējām pāris pirkumus, kā reiz satikām Sandiju un devāmies uz Dikļiem, Māras dzimteni. Pa ceļam izskrējām caur 147 pozitīvi lādējošām uguns āderēm (katrā virzienā), lai apciemotu slepenā sporta veida kontrolpunktu.

Pašā pašā galā ātri iepazinām visus 10 klātesošos (1 nebija manīts un 1 bija manīts vienreiz kaut kad kaut kur) un sacēlām galdos ņašķus.

Dzērieni, spēles un ēdieni. Visi draudzīgi sadzēra ar Jāni, lai tos visu gadu nemocītu "pohas". Tiku pie 2 vainagiem.

Pēc kāda laika tika nolemts ka jādodas tajā virzienā no kuras nāk vilinošas zaļumballes skaņas. Balles placi bija apsēduši cilvēki kas neredzēja tālāk par metru un kamēr mēs stāvējām ap pasākuma vietas ugunskuru, mums paspēja pienākt pāris jaunie cilvēki lai ieskatītos mūsu sejās. Smieklīgs skats :)

Pēc tam mēs devāmies ekskursijā pa Dikļiem. Māra parādīja mums abus Dikļu ceļus un pili, bet neparādīja spokus. Mēs toties atradām pusizdzisušu ugunskuru, kuru ātri atjaunojām un jauniegūto siltuma avotu izmantojām kā uzkavēšanās vietu gaidot saullēktu.

Pēc šīs pastaigas daļa atdalījās lai dotos gulēt. Brašākie, krutākie, skaistākie, lieliskākie atgriezās pie sēdēšanas un našķošanās. Frāze "Es vakar ieskrēju skapī. (pauze) .. ja kādam tas interesē." man ir palikusi visvairāk atmiņā. Tās īpašnieks tika pie skaista sieviešu velosipēda. Tika atrasts vēl viens skaists velosipēds un barā nolēmām doties uz estrādi - vietu kur 1864 gadā notika pirmie latviešu dziesmu svētki. Estrāde jauka, savlaik biju to vietu apciemojis.

Tā nu bija pienācis jau rīts, vēl pāris kāršu spēles un mēs redzējām kā pār pamali pamostas skaista sarkana saule - laiks doties gulēt.

Nākošajā dienā (Jāņos) likvidējām našķus. Pīrādziņu krājumi bija pietiekoši lieli, lai to cepējai nekas nenošļuktu (tāds ticējums). Aizbraucām apskatīt (un iemēģināt) Ozolmuižas ezeru, izcept atlikušos šašlikus (šoreiz neļāvām tiem piedegt) un pamētāt disku. Man patika, pateicoties labajiem laikapstākļiem bija tāda forša pabeigtības sajūta un atbraucot mājās salds miegs :)

Sadaļa

Submitted by Kaut kāds Foršais on Fri, 07/17/2009 - 15:49

Permalink