Daži var būt pat nepamanīja kā biju aizšmaucis uz Somiju.Darba vieta aizsūtija mani prom, jo nemācēju uzvesties ofisā.
Nē, patiesībā interesanti, aizbraucām ar Arču divatā, Arča tur jau otro reizi. Sākumā pat nezināju kas man būs jādara un cik ilgi es tur būšu. Galvenais ir forši aizbraukt, satikt dzīvajā Somijas kolēģus un iemācīties jaunas lietas.
Šoreiz kaut kā nelāgi sanāca, aizbraucu 14. februārī, atbraucu dažas nedēļas pēc 8. marta. Bet tā arī ir vienīgā problēma, viss pārējais bija forši. Kā nu ne - pāris reizes nedēļā sēdējām saunā vedām gudras sarunas :) Dzīvoklis priekš diviem cilvēkiem tiešām liels, divas atsevišķas istabas, kopējā un visas telpas tādas plašas. Bonusā vēl iepriekšpieminēta sauna kuru iedarbinājām ik pa laikam.
Somijas ofiss, precizāk Turku ofiss (jo Helsinkos ir vel viens), ir perfekta darba telpa - ienāc, novelc čibas un apsēdies pie jebkura galda, izvelc savu datoru un strādā. Atkarībā no dienas, liekās sarunas minimālas, tik cik uzvaicāt konsultējošos jautājumus. Citas dienas protams bija savādākas, jo sevišķi piektdienas kad principā sāk darbu nedaudz ātrāk un pēc Internal training jau vairs neviens neiespringst uz darbu. Tad tur ir ballīte :)
Lābi, mēģināšu iebīdīt tekstu nedaudz interesantāku, faktuālāku.
Ko paspēju izdarīt -
Aizlaidām uz klubu dažas reizes. Klubs laikam vietējais, vispopulārakais. Pirmajā reizē jutos vecs, pilns ar jaunām čačiņām, otrajā reizē savukārt zeme bija noklāta ar stikliem. Vai nu agresīvas dejas vai slinkums nest glāzi talāk par metru. Tautas daudz, cilvēki dejoja pa stikliem. Šausmīgi, manas acis neko tādu nebija skatījušas, arā izejot vilku stikla gabalus no savu jauno čībiņu zolēm :/ Pirmo reizi redzēju ka norēķināties ar karti var pat pie ieejas klubā. Principā, šeit jāpiemin ka vienīgā vieta kur nevar norēķināties ar karti ir autobuss un slidotava pie mūsu mājas. Visur citur var.
Bijām dažas reizes uz kartingiem. Kartingi forši, normāla tehnika, nav tik bailīga sajūta kā cēsu kartingā braucot ar tiem sprāgstošajiem agregātiem. Par spīti cenai, 20 minūtes = 26 eiro, es labprāt izbrauktu vēl kādreiz. Cik noprotu, šāda iespēja būs vasarā, vasarā plānota uzņēmuma ballīte Turku.
Bijām slidot. Slidotava ir hjūdž-ass. Liela liela ar superigu ledu un nekur cauri nelien asfalts (fuj Ežiem). Slidas gan nebija baigi labās, tas mīnuss. Un nevarēja ar karti norēķināties.
Burgeri, iepriekš kad man teica ka pilsēta ir Hesburger dzimtene, es tam neticēju. Aizbraucot tur domas mainās, pilsētā pēc wikipedia datiem ir <s>3x</s> 9x vairāk cilvēku kā Valmierā, taču viņiem ir 2 makdonaldi un kādi 20-30 hesburgeri. Arča saka ka izejot no viena var redzēt citu. Praktiski tā arī ir :D Man nesen jautāja, kā viņi nepaliek resni - lūk, šeit jāsaka ka atšķirībā no Latvijas, tur ļoti daudz cilvēki skrien. Pa dienu, vakaros. Daudz brauc ar velosipēdiem. Pa dienu, vakaros, pat tajā nenormālajā -20 aukstumā. Var būt tur tā lieta. Jāpiemin arī to ka velosipēdi tur ir visās malās, visur mētājas.
Laikapstākļi tur aptuveni tādi paši kā pie mums,ja pareizi saprotu, 370km no Valmieras pa taisni, 550km pa ceļu/prāmi. Cauri pilsētai tek liela upe vārdā Aura. Praktiski tas pats kas mums Gauja ;)
Veikali ir daudz, lieli. Var ieiet iepirkumu centrā kas izmērā kā kvartāls un apmaldīties. Cenas. Cenas foršas, atrast smukus kreklus var, bet žēl 99 eiro. Var atrast smukus džinsus, bet žēl 100 eiro. Ir protams arī lētākas lietas, bet principā viss ir dārgāks kā Latvijā. Labi ka turp braucot paņēmu lielāku čemodānu, atpakaļ braucot knapi knapi viss salīda - nopirku visu kaut ko, tai skaitā jaunas čibiņas. Tur ir preču izvēle. Tur nav zaļu kurpju šņorīšu.
Paturpinot pārtikas tēmu - nezinu kādeļ, bet vietējie kolēgi pusdienās izvēlās vienu no trijiem variantiem - pica, burgeri vai kebabi. Patiesībā ari visā pilsētā nemanīju tādas "normālās" ēstuves kā Bastions vai līdzigās. Bija daži smalkie restorāni un ķīniešu restorāni. Esmu palicis tagad vel resnāks, pa 5 nedēļām kebabu diētas aptuveni kilograms nācis klāt :D. Es ari nezinu kādeļ tie kebabi saucās "normaali rulla", ja viņi ir izmērā kā baltmaizes klaips. Nekā normāla tur neredzu, tas ir aptuveni 2-3 reizes tik cik parasti pusdienās apēdu. Šādu pusdienu cena: 6-18 eiro.
Uz ceļiem tādu nemaniju. Tur viss sabērts ar smalkiem akmentiņiem. Principā tur visa zeme ir uz klintīm, akmeņiem, līdzigi kā Zviedrijā. Ceļi - nevienu bedri arī neredzēju, viss ir smuki salabots.
Pati svarigākā zināšanu bagaža - iemācijos pārdesmit vārdus. Protu sasveicināties, paprasīt kebabu/vistas burgera komplektu, pateikt paldies un atvadīties.
It kā tik tuvu, bet tomēr tik ļoti savādāks dzīves līmenis. Kaut kad gribēsies aizbraukt vēl, tad braukšu ar prāmi, lai varētu paņemt savu ričuku līdz. Vasarā tur noteikti ir skaisti, pilsēta samērā līdziga Valmierai, man tur patiktu braukāties :)