Otrdien biju aizbraucis ar Andreju uz Smiltenes Ģimnāziju, pazīstams pasniedzējs (Andrejs) mūs uzaicināja, noprezentēt kā tikām līdz lidmašīnām.
Prezentāciju nosaucu par "Dabūt to gaisā", kuras ~70 slaidos stāstīju par to ka ikvienam uz tehnoloģijām virzītam inženierim gribas uzvarēt fiziku, pacelt gaisā sevis veidotu objektu. Ceļš caur pašmācību, caur izmaksu samazināšanas risinājumiem uz to kas ir tagad. Par aerofoto ar piemēriem, tālākām idejām un to ka tajā visā galvenais ir lai paši to izbaudītu un būtu jautri.
Auditorijā bija 4 vai 5 pasniedzēji un pacmit skolēni. Pēc prezentācijas pāris pasniedzēji pienāca un teica ka tas esot bijis iespaidīgi. Uzreiz pēc tam devāmies ārā, nolidojām pārdesmit minūtes ar kreppapīra lentām astēs. Interese skolēnos manāma, žēl ka viss kā vienmēr atduras pret izmaksām.
Pēdējā mēneša laikā tā ir jau trešā prezentācija (par šo tēmu pirmā). Man sāk iepatikties tas fīlings kad apstājies uz pāris sekundēm, pārlaid acis pār auditoriju, un redzi ka daži desmiti acis seko līdz un gaida ko teiksi vai darīsi tālāk.
Lidojums bija interesants, es protams pamanījos lidmašīnu atstāt augstu bērzā. Par laimi tas pats vējš kurš to tur iepūta, arī to nopūta nost.
Kopumā visa tā pēcpusdiena sanāca ļoti ļoti pozitīva, pozitīvas enerģijas piepildīta.