Cik nav dzirdētas nievājošas runas par OpenOffice.org produktiem... arī personīgi man iepriekš OpenOffice asociējas ar kautko lielu, smagu un nestabilu. Pie tam laika gaitā esmu saskāries ar dažādām nesaderībām starp Microsoft Office un OpenOffice.
Ko vēlējos šoreiz pateikt: pirms pāris dienām Word nevēra vaļā vienu nestabilu dokumentu. Pareizāk: atvēra un momentāli "nobeidzās". OpenOffice 1.3.x to atvēra, bet bija ierastās nobīdes. Izmēģināju OpenOffice 2 beta 2 un tas mani patīkami pārsteidza - nekādu nobīžu, interfeiss pievilcīgāks nekā iepriekš un viss likās samērā pieņemams. Tātad jau tagad zinu, ka sākšu arī pats lietot OpenOffice.
OpenOffice.org lietojumprogrammatūras ielāde: http://download.openoffice.org/2.0beta2/index.html
Pievienotais materiāls: dokuments, ko izveidoju pirms pusgada klases izglītošanas mērķiem (ielāde doc fomātā)
-------------
OpenOffice.org un Linux...
Vai tad tas nav tas pats? Nē. Daudzas reizes ir dzirdēts, ka nepatīk Linux, jo neko nesaprot no openoffisa un tas ir grūts. Tās ir divas dažādas lietas. Linux ir operētājsistēma un OpenOffice.org ir Ofisa pakete, ko lieto kā Microsoft Office alternatīvu.
Operētājsistēma? Visas operētājsistēmas sniedz iespēju strādāt ar datnēm kas atrodas uz jūsu datora, tās sniedz atbalstu aparatūrai (pele, klaviatūra, skaņu karte...), tā cenšas nodrošināt maksimāli ērtu vidi darbā ar to. Linux ir tāda pati operētājsistēma kā Windows, tikai ar to atšķirību, ka Linux vēl nav izveidots tik ērts un nav tik ierasts kā Windows. Windows bija tas, ko mācīja pamatskolā, ko uzstādīja mājās... Microsoft paļaujoties uz savu popularitāti un iesakņojušos uzticību ražo aizvien jaunākas versijas,kas “ēd” aizvien vairāk sistēmas resursu. Tās vienkārši nepieļauj to uzstādīšanu uz lēnākiem datoriem. Operētājsistēmu piemēri: Windows (3.1/ 95/ 98/ Me / NT/ 2000/ XP), Linux (Redhat(Fedora), Debian, Mandrake, SuSE, Slackware), BSD (OpenBSD, FreeBSD, NetBSD), UNIX, MacOS (Apple MAC Datoriem) utt...
Un Ofiss? Ofisa pakete parasti sevī ietver tādas programmas kā Izklājlapu redaktoru, Teksta redaktoru un programmu Prezentāciju veidošanai. Microsoft Office gadījumā tas ir Excel, Word un Powerpoint, OpenOffice.org gadījumā Spreadsheet, Writer un Presentation.
Kas tad ir ērtāks? Tas ko lietojat biežāk, tas ko mācāties jau pamatskolā, tas kas ir mājās... Microsoft Office. Pamatskolās un Vidusskolās vēl joprojām lieto Microsoft office. Tas tādēļ, ka āķīgajos skolu izglītības noteikums ir eksāmenā daļēji jālieto tieši Microsoft Office, lai gan tajā pašā laikā nekur tā īsti tas nav teikts. Neskatoties uz to, tuvākajā laikā viss mainīsies, jo skolām sāk trūkt dārgās Office licenzes un daudzos uzņēmumos OpenOffice.org ir jau prasība.
Un tikai tādēļ ka kādam tas patīk ir tas jālieto? Nē. Visa runa ir naudā. Ka jau iepriekš minēts – Offiss nepaliek lētāks, tieši pretēji. Šā iemesla dēļ daudzas jaunās firmas ievieš atvērtā koda risinājumus un alternatīvās ofisa paketes. Nav teikts, ka tieši OenOffice.org ir jāizmanto. Ir arī daudzas citas, taču no bezmaksas, tieši šis ir vislabākais. Tas pagaidām nav tik ērts, jo nav pilnībā izveidots: OpenOffice.org izstrādātājiem taču neviens par programmatūru nemaksā... ir tikai ziedojumi, kas nav obligāti. Viss pamazām pārvēršas, tikai lietotāji vēl aizvien ir pieraduši pie Microsoft Ofisa. Visi varētu lietot, taču .. vai Jūsu Ofiss ir licenzēts pa to naudiņu ko vēlas ražotājs? Tas pats attiecas uz Microsoft Windows un Linux cīņu. Linux, kā jau atvērtā koda programmatūra ir bezmaksas, maksā tikai dažiem tā izstrādātājiem par tā nokomplektēšanu ar aparatūras atbalstu un lietotnēm (Linux distributīvi kā Redhat, SuSE utt..) kam ir nepareiza Linux attīstīšanas stratēģija, savukārt par Microsoft Windows ir jāmaksā. Galvenais ir tikai tas, ka Linux ir bez maksas pieejams internetā, to var brīvi uzstādīt bet Microsoft Windows nav, jo tas nav legāli. To var iegūt tikai no kāda drauga, kam ir daudz šādu nelegālu kopoju un Jūs tikai atbalstat pirātismu.
Tādēļ mums jācīnas? Nu pagaidām tā ir smaga cīņa, taču aizvien vairāk iestādes sāk strādāt ar alternatīvajām Ofisu lietotnēm. Tas pats attiecas uz Linux. Tikai Latvijā tas vēl nav tik attīstīti.
Savādāki varianti. Varētu lietot lēto Linux un ērto Microsoft Ofisu. Diemžēl – Microsoft pagaidam neražo Linux platformai. Tā vietā kalpo OpenOffice.org, kam ir atbalsts Microsoft Office dokumentiem un kas darbojas gan Windows, gan Linux gan arī daudzās citās vidēs. Ja jūs esat piesēdies pie Linux un vēlaties rakstīt darbu, nav obligāti jālieto OpenOffice.org, ja tas nepatīk. Galvenais, lai šo dokumentu pēc tam var atvērt arī tur kur Jums to vajadzēs, galvenā ir savietojamība ar citām programmām.
Var arī uz Linux uztaisīt dokumentu jebkurā programmā un to pēc tam arī izdrukāt, neviens pat nemanīs kurā programmā tas veidots.
Savietojamība. Ir dzirdēti ļoti daudzi gadījumi, kad OpenOffice.org neatver Microsoft Word veidotu dokumentu... padomājiet, šādas savietojamības varēja nebūt vispār... Ko darīt lietas labā? OpenOffice.org dokuments kas veidots Windows/ Linux vidē, ļoti labi vienmēr atvērsies gan uz Microsoft Office gan arī OpenOffice.org pretējā vidē, pretējā variantā, ja dokumentu kas veidots Microsoft Office mēģinās atvērt OpenOffice.org Windows/ Linux vidē savietojamība būs mazāka.
Darām to pareizi. Lai pareizi saglabātu dokumentu, OpenOffice.org tā, lai to varētu atvērt Microsoft Office:
Teksta redaktorā izvēlaties File/ Save as... Tad lauciņā ”File name” ievadiet dokumenta nosaukumu un lauciņā “Save as type” izvēlieties formātu, piemēram “Microsoft Word 97/2000/XP”.
Izklājlapu redaktorā izvēlaties File / Save as... un kā tipu norādiet “Microsoft Excel 97/2000/XP”.
Prezentāciju veidošanas programmā izvēlaties File / Save as... un kā tipu norādiet “Microsoft PowerPoint 97/2000/XP”.
OpenOffice.org arī piedāvā iespēju veidot PDF formāta dokumentus, kuriem ir pat lielāks atbalsts un kurus iespējams nolasīt visur, kur pieejams Adobe Acrobat reader. Tā mīnuss ir tāds, ka šis fails (datne) vairs nav rediģējams, taču pluss ir ļoti korekta tā attēlošana drukājot un nav nekādas nepieciešamības pirms drukāšanas to pārskatīt, vai nav kādi sagrozījumi. To dara “File / Export as PDF”, Laukā “File name” norāda datnes nosaukumu un pie “File Format” – “PDF – Portable Document Format (.pdf)”. Pie tam, var izvēlēties arī citus formātus, kā rezultātā dokumentu var saglabāt arī kā attēlu.