īstenībā pretīgi paliek.. ap mani ir meļi. Kas notiek? Es tā jau nogrožojos no liekām personām manā dzīvē, bet tik un tā.. un tie tuvākie, ko uzskati par draugiem.. tas liek pārdomāt, kam uzticēties, ko klausīt un ar ko būt... un vēl tādi, kuri iedomājas ka draudzība ir frāze "čau" un "vai var luugt kādu pakalpojumu?"... manā izpratnē tāda tuvuma cilvēkiem šis tas arībūtu otram jāpastāsta, nevis jātur neziņā... pretīgi.. ļoti pretīgi... un tad vēl īpašība, melot, un tad vēl sapinās savos melos. konkrēti nepieminēšu personas.. nu pretīgi, pretīgi. Un tas ir jo sevišķi stulbi jo es parasti cenšos pateikt kā ir un pastāstu lai arī kā nevajadzētu. Man tādiem nolūkiem ir sirdsapziņa, sķiet atšķirībā no citiem. Un tas ka var mocīt cilvēku sakot vienu bet darot ko citu un vispār neko nesacīt, neskatoties uz to ka ir draugs.. njā.. tiešām, draudzībai un cilvēcīgumam nav nekādas jēgas, galvenā šajā pasaulē ir nauda. Par to var nopirkt visu, ticiet man.