Pavasara hīts, "Raspberry Pi", ir ieradies

Submitted by Jancis on Sat, 05/12/2012 - 22:46

Pavasara hīts, "Raspberry Pi", ir ieradies

Kopš martā pieteicos uz mazo kompjūteri, jau biju zaudējis cerības, ka kādreiz to sagaidīšu. Aizvakar to beidzot saņēmu. Daļēji sakarīgs apskats atrodams 3 rindkopas zemāk.

Torīt, kad notika pirmo 10000 iekārtu izpārdošana, es sēdēju un gaidīju, kad atvērs e-veikalu. Kā izrādās, veikalu padarīšanu uzticēja diviem lieliem elektronikas veikaliem, kuri, neskatoties uz brīdinājumiem, visu nolaida podā, nenovērtējot, ka tur būs vairāki simti tūkstošu vienlaicīgo apmeklētāju. Tobrīd nekas nebija skaidrs, vēl jo mazāk tajos mirkļos, kad veiksmīgi izdevās sagaidīt veikala ielādi, jo tur nebija norāžu uz konkrēto produktu. Kā izrādās, bija "jāreģistrē interesi", jo tikai vēlāk tika skaidrs, ka ne vien iekārtas vēl nebija atceļojušas, izrādās pāris nedēļas vēlāk, kad daļa no tām ieradās, ķīnieši tās bija samontējuši nepareizi, iemontējot vizuāli līdzīgus, bet nepareizus tīkla konektorus. Pa vidu es arī pamanījos izrādīt vairākas intereses gan pie element14, gan RS Electronics.

Nedēļas sākumā man beidzot pienāca īsts aicinājums no RS Electronics iegādāties iekārtu, ko es uzreiz (otrdien) arī izdarīju. Pēc iegādes man tika paziņots cerīgs teksts, ka 7 darba dienu laikā iekārta tiks izsūtīta un par iepakošanas/izsūtīšanas procesu man tiks ziņots e-pasta veidā. Liels jo liels bija mans pārsteigums, kad nieka 2 dienas vēlāk man zvanīja svešs numurs, un tas izrādījās DHL kurjers. Tā patiesībā bija ļoti veiksmīga situācija, jo es trešdien saslimu un ceturtdien galva sāpēja tā, ka ne ar vienu negribējās runāt. Mazāk sagadīšanās pēc, vairāk 9 mēnešu gaidību pēc, ceturtdien bija arī mana dzimšanas diena, un visu to dienu es turēju rokās karstās drāts telefonu. Tā kā notifikācijas man ir svarīgas, tad īsziņas signāls ir izteikti neciešams, un, atgriežoties pie kurjera padarīšanas, es zvanu patiesībā pacēlu otrajā reizē tikai tādēļ, ka tas bija ļoti uzmācīgs. Es necik negribēju celt augšā klausuli, kur nu vēl no sveša numura, ko es pirmajā zvanā arī neizdarīju.

Pārdesmit minūtes vēlāk man rokās bija mazā paciņa ar ilgi gaidīto saturu. Varētu teikt, ka man tika labākais dzimšanas dienas pīrāgs - aveņu kūka [Raspberry Pi - priekš tiem, kas te nu nekā un neko].

Iekārta (Raspberry Pi model B) atceļoja mazā kartona kastītē ar marķējumu, pienācīgi iepakota un ar mazu pamācību. Viss kā nākas, tikai jāatceras, ka šis te ir izstrādātājiem/hobijistiem paredzēts produkts. Respektīvi - kastītē ir maza, "kaila" shēma ar detaļām un konektoru vietām. Gluži kā Arduino, tikai krietni vien jaudīgāks un ar ARM procesoru. Lācītim vēderā ir: 700Mhz ARM procesors, 256 Mb RAM, RCA video izeja, HDMI video/audio izeja, parastā 3.5mm audio izeja, 2x USB, 100mbps LAN un SD kartes lasītājs. SD kartes lasītājs patiesībā nav izmantojams, tajā liek SD karti ar "sistēmu". Vēl pieejams ir GPIO interfeiss, bet tas paredzēts specifiskām lietām.

Pirmais tests ar 4Gb MicroSD bija veiksmīgs - ielādēju oficiāli atbalstīto debian linux distributīvu (no raspberrypi.org download sadaļas), un manta veiksmīgi ielādējās. Pirmā aizķeršanās bija, kad tas prasīja lietotāju un paroli. Tos (lietotājs "pi", parole "raspberry"), par pārsteigumu man, bija uzdrukājuši uz lapiņas, kas atradās kastītē. Pēc tam jau komanda "xterm", un grafiskā vide var sākties. Ne tik ātri, bet tomēr ielādējās grafiskā vide ar minimālistisko LXDE darba virsmu. Pārlūkprogramma bija pirmā, ko atvēru, un uzreiz vēru vaļā informatīvo megaportālu "iists.it". Liels bija mans prieks, kad aptuveni 10 sekundes vēlāk tas patiešām atvērās, tātad viss strādā.

Realitātē, lai arī viss strādā, grafiskajā vidē viss strādā lēni. Izmantot to interneta šķirstīšanai īsti nevar. Lieta, kas jāpasaka uzreiz - FERMU JŪS UZ ŠITĀ NESPĒLĒSIET. NEKAD. Nākošais, ko apskatījos, bija viens no populārajiem lv ziņu portāliem. Tas ir tik ļoti pārbāzts ar flash reklāmām, ka ilgi šķita, ka lapa nav ielādējusies, jo tur praktiski nekā nav. Īstenībā, uz R-PI nav pieejams flash, bet arī tas nepaātrina vietnes ielādi. Labā ziņa ir tāda, ka visa darba virsma neizmanto pilnībā sistēmas resursu - jaudīgo video procesēšanu, kas bez rīstīšanās spēj rādīt arī 1080p video. Pats devaiss esot aptuveni tāds, kādu liekot iepriekšējā gada gudrajos tālruņos, tikai ar foršiem interfeisiem un iespēju lietot īstu linux. Protams, GPU (video procesora) lietošanā ir savas aizķeres - tas dzīvo uz operatīvās atmiņas rēķina - jo vairāk no 256Mb dod video procesoram, jo mazāk paliek sistēmai. Tad, kad sistēma izlien no RAM, tā sāk izmantot virtuālo operatīvo atmiņu diskā, un kad tas notiek, sistēma ir LĒNA. Kā jau teicu, ir arī labā ziņa - šī ir tikai pirmā partija, un iekārtas ir iepirkuši arī daudzi gudri cilvēki, kas kompilē optimizētāku kodolu, gludina kļūmes un gādā, lai viss darbotos. Šķirstot forumu, pamanīju, ka kāds plāno portēt Chromium OS uz šīs mazās iekārtas. Notestēju to Virtualbox'ā un šķiet, ka, ja tas izdotos, tas vai kāda alternatīva varētu būt solis tuvāk normālai webiskai browsēšanai.

Nākošais, ko mēģināju, bija XBMC media centrs. Jau sākotnējais plāns pielietojumam bija tieši mediju centrs, jo cik nu es biju to lietojis, šķita tīri tā neko. Diemžēl, neviens pagaidām nav sataisījis nevienu patiešām lietojamu versiju. Es gan vēl tikai pamēģināju uz debian bāzēto versiju, var būt jāpamēģina raspbmc vai OpenELEC. Diemžēl tas, ko pamēģināju, man nepatika, bet es turpinu sekot līdz notiekošajam un cenšos sadarboties. Man ir aizdomas, ka pēc kāda laika tiks izveidots lietojams mediju centrs.

Svarīgākais iemesls, kādēļ gribu izmantot tieši debian versiju XBMC, ir tāds, ka uz debian jūtos kā "zivs ūdenī" un varu viegli uzstādīt sev nepieciešamo programmatūru un izmantot kā mazu serveri. Esmu tam pieslēdzis savu cieto disku ar fotogrāfijām un video materiāliem. Piekļūt tiem varu caur tīklu (tātad izmantoju kā NAS), skatīties uz TV (manam TV ir tīkla interfeiss), izmantojot DLNA serveri (mediatomb), kā arī uz tā atrodams transmission serveris (torrent klients), kuram varu pieslēgties no jebkura cita datora. Transmission, protams, paredzēts priekš raspberry pi failu dalīšanas, jo tie tiek izplatīti arī torrent veidā. Tas noder komūnai. Pagaidām testi saka, ka var vilkt ar labu ātrumu, bet ja "iesaistītie dalībnieki" ir vairāk par ~30, tad iekārta nokaras, tādēļ labāk limitēt "iesaistīto dalībnieku" skaitu. Vēl ir uzstādīts pulseaudio serviss, kurš ļauj no maniem citiem linux kompjūteriem (pagaidām man citu nemaz nav), klausīties skaņu caur tīklu, t.i., pieslēgt centru pie R-Pi un klausīties visu bez aiztures no klēpjdatora pa taisno tumbās. Ā, un vēl ir uzstādīts munin serviss sistēmas monitorēšanai, kurš diezgan labi norij sistēmas resursus, un mazs, žiperīgs webserveris grafiku apskatei.

Rezumē - vēlos, kaut mazā iekārta tomēr būtu vēl jaudīgāka, bet ņemot vērā, ka tā ar visu zibenīgo piegādi maksāja mazāk kā 30 latus (27 Lati), tad domāju, ka tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Tas ir kluss, nerada daudz karstumu, ir ekonomisks enerģijas patēriņā un dara daudzas man nepieciešamās lietas. Domāju, ka nākotnē tā programmatūra tiks pieslīpēta, un tas būs labi izmantojams arī citiem mērķiem.

Šausmīgi iedomāties, ka es agrāk šim nolūkam virtuvē turēju diennakti ieslēgtu veselu tover-kasti.

Papildinājums dienu vēlāk: notestēju OpenELEC testa brūvējumu, ņemu atpakaļ teikto par nelietojamu mediju centru. Ar nelielu bremzi, bet sistēmas izvēlnes navigējas, un pat 1080p MKV video darbojas žiperīgi, bez aizķeršanās. Domāju ka mēnesi - divus vēlāk būs īsts spridzeklis.

Sadaļa