Uzrakstīšu par to kur īsti biju iekritis. Stulbi bet fakts, vakar biju pēc darba nespējas lapas..
Kura šodien sanāk... piektā diena? Pirms tām piecām pāris dienas pastrādāju siena pļavā. Manuprāt normāls veids kā atsvērt veloizbraucienus pa trasi .. vienkārši ne pārāk sarežģīts fizisks darbs. To visu izdarījām un kas to domājs - nākošajā dienā ...
.. Pirmajā dienā sapratu ka kautas pa daudz sāp. Tajā mirklī domāju par to kas īsti nesāp, jo sāpēja ar sienu sabakstītās kājas un rokas, sāpēja mugura ( es tak no pilsētas tagad :) ) un sāpēja galva. Vēders man arī visu laiku vēlējās ieņemt piepūstu pōzu. To visu kā ierasts ignorēju un nepievērsu uzmanību. Tātad pirmajā dienā es noteikti uzvarēju.
Otrās dienas rīts iesākās ar sauli un sitienu pa galvu. Viss elementāri, ceļoties ar ierastu spēku, es ietriecu galvu tieši plauktā kas atradās pie sienas. Precīzāk - tieši stūrī, izveidojot trijstūrveida piramīdas caurumu. dziļums? - nezinu, kādi 3mm? Izmazgāju matus no asinīm, paturēju salveti un viss piemirsās. Vēlāk es sevi turpināju ārstēt ar saldējumiem. Izvazājos pa āru un uz to laiku jau daļa no tā visa komplekta jau bija pazudusi. Vēl tik vēders ik pa laikam par sevi atgādināja. Vakarā sākās ne pārāk patīkamas galvassāpes ko es arī ignorēju taču beidzot piekritu iedzert zāles. Varētu teikt ka arī otrajā dienā es uzvarēju.
Trešajā dienā bijām uz pilsētu, Ilga uz baznīcu. Pēc tam mājās nākot salijām jo nebija lietussarga, aizgājām mājās tam pakaļ un uzreiz uz kapu-svētkiem. Pēc tā visa, nākot mājās jutos tā stulbi.. laikam pienāca mirklis, kad vairs nespēju pretoties visām tām galvas sāpēm un uzkāpjot "Mego" otrajā stāvā domāju ka "pazudīs bilde".. Te nu piebildīšu ka es mēdzu krist, sasisties un nezko ar sevi izdarīt ļoti dažādos veidos taču parasti to visu ignorēju un kā es saku - es sāpes ignorēju un tām apnīk sāpēt. .. Šoreiz nekas no tā nepalīdzēja un par spīti manām vēlmēm doties uz Valmieru, man ieteica palikt.. domāju - nekās, ta vismaz no rīta aizbraukšu ja viss būs kārtībā.. Diemžēl tonakt es neaizmigu līdz pat četriem neskatoties uz to, ka jau ap astoņiem biju gultā.. Tovakar visu laiku grozījos un darījos lai mazāk sāpētu.. visu ko darīju.. piekritu visāda veida zālēm vairākkārt dzēru, Ilga pat gāja uz aptieku un nesa zāles taču nevienas no tām neko nemazināja. Četros atbrauca no ceļojuma Ilgas māsa ar vīru. Man piedāvāja karsto dzērienu kaklam jo iespējams ka iekaisis vai kastur. Pusi izdzēru un gandrīz nepaspēju aizskriet līdz vannas istabai. Nedaudz tika uz grīdas taču pārējo hotdogu (0,75Ls) skumji noskatoties atstāju izlietnē. Ap to laiku temperatūra bija nokritusies no 38.6 uz 38. Pēc tam palika vieglāk un es spēju nogulēt kādas 3 stundas. Pēc tam viss atsākās. Diemžēl šajā dienā es pavisam noteikti zaudēju galvassāpēm.
Ceturtā diena. Kā jau iepriekšējās rindkopas beigās teikts, rīts sākās agri un ierasti - ar nenormālām galvassāpēm. Nekas neliecināja ka paliks labāk. Es riju zāles kā maizi un cerēju ka vismaz kautkas no tā visa palīdzēs. Vēlāk pat izdarīju neticamo, piezvanīju Artūram un palūdzu aizvest uz poliklīniku. Gribēju lai mani sapotē, sabaksta un dara sazin-ko, ka tik paliek labāk. Ārstei izstāstīju visu augstākminēto un mani izskatīja un apskatīja. Izslēdza daudzus no iespējamajiem variantiem. Diemžēl neko pārāk sakarīgu nepateica un izrakstīja vēl dažas zāles sortimenta palielināšanai. Tāds nekāds arī aizgāju ar visām galvassāpēm uz mājām. Pa ceļam iepirku apelsīnus jo neko citu nevēlējos ēst. Stulbi ka lai arī apēdu nedaudz no tiem, taču pat tos nedaudz izvēmu tajās trīs reizēs ar stundas intervālu. Ieminējos par to ka varētu Valmierā veseļoties taču man vēlaizvien teica palikt. Nav jau tā ka man var totāli kautko aizliegt, taču man bija bezspēks pret to visu padarīšanu un lōģiskais pamatojums palikt. Vakarpusē pateicu Ilgai i-bankas datus lai man atjauno kredītu un tad apzvanīju visus un pabrīdināju, ka nebūšu. Aizmigt izdevās izvemjoties vēl ceturto reizi un uzreiz liekoties gultā. :) Tovakar nekas nepārstāja sāpēt arī no jaunajām zālēm. Naktī ap trijiem pamodos, ar ierastajām galvassāpēm. Gāju uz tualeti ar domu pavemt lai paliktu viegāk, taču neizdevās. Daudz nebija jāgaida līdz pamodās pārējie un sāk piedāvāt zāles. Šoreiz atteicos no visa un prasīju tīri pret sāpēm. Komunisma līdzeklis - analgīns. Pēc kādas stundas sajutos vīlies jo tas diemžēl nepalīdzēja. Tad Ilga ierosināja idzert miega zāles un tās palīdzēja tikai tādā veidā, ka es aktīvi aizmigu uz kādām 15 sekundēm lai atkal no sāpēm pamostos. Kautkad ap pieciem, nezinu kādā veidā aizmigu. Es pamatoti jutos zaudējis arī ceturtajā dienā.
Piektā diena, šodiena. Pamodos, paskatījos griestos un nekas nesāpēja! Super super super.. ;) Neticami lieliska sajūta kad nesāp galva. Beidzot normāli nomazgājos, piekritu dzert kafiju, ēst tomāt-maizes. Šķiet tā laime kas bija aptuveni stundu vai pusotru mani pamudināja atgūt kautkādu prieku par visu un es ar prieku atkal sajutu jaunas galvassāpes kas turpinās vēl tagad. Tagad tās vairs nav tik stipras. Gulēju līdz kādiem trijiem, bet tad izdomāju - kāda šķirba, galva tak tā vai tā sāp, tāka varu celties augšā un vismaz piesēsties pie datora lai kautko pierakstītu.
Pagaidām varu izteikt apbrīnu par izturību Ilgai un viņas ģimenei par manis aptekalēšanu, barošanu, un īpaši Ilgai par negulētajām naktīm (jo es blakus visu laiku grozījos un škrobējos par sāpēm). :*
http://cartoons.peekvid.com/s2487/
Kautnu rīt viss būtu forši..
"rīt" viss bija nedaudz līdzīgi biki sāpēja bet viss nokārtojās. Šodien no rīta biju kojās un viss forši..