Kā jau daudziem zināms, man pavasarī (precīzāk, Februārī) ienāca dzīvoklī zaglis. Šis ir paplašināts žēlošanās stāsts bez konstruktīvas pievienotās vērtības, tādēļ šo te ierakstu nav vērts uztvert vairāk kā faktuālu pierakstu nākotnei.
Atstāsts:
Vismaz pusgadu nebija gadījies pa nakti aizmirst aizslēgt durvis un tieši todien viņš ieradās. Nakts vidū pamodos no trokšņa ka kāds bīda. Es tobrīd domāju ka kaķis (kurš mani tā jau dabesī ar to ka naktīs bīda mēbeles un staffu pēc sava prāta) atkal dara figņu, tādēļ ar samērā skaļu uzsaucienu "BOSIK!" lecu augšā, lai viņu iemestu vannas istabā (un tādā veidā nomierinātu). Ejot tumsā pa istabu, dzirdēju ka kāds izskien pa durvīm un gaitenī iznākot redzēju ka durvis ir "līdz kājai vaļā". Tad sapratu ka tas ir sveša persona un nesos ārā. Protams tālāk par savu stāvu kāpņu telpā skriet negribējās jo kaimiņiem nepiedienas mani redzēt tādu kā no mātes miesām nākušu. Viss ko dzirdēju bija čaklas kājas kas skrien jau pa pirmā stāva kāpnēm lejā un mājas priekšējās duvis kas aiz viņa aizcērtas.
Ienākot aptkaļ dzīvoklī sākotnēji nesapratu kas bija noticis. Domāju ka kāds ir pievīlējis atslēgu vai ielauzies. Tikai pēc tam sapratu ka atslēgas ir manā kabatā, tātad es pats nebiju tās aizslēdzis. Protams uzreiz arī apzināju vai kas nav pazudis, šķita ka viņš ir sabijies no tā ka pamostos un uzreiz aizbēdzis. Ienākot iekšā, zvanīju arī policijai, pateicu ka kāds ir bijis un ja apkārt braukā kāda patruļas mašīna, lai paskatās. Vaicāju arī vai man rakstīt iesniegumu vai ko, pat pieņemot ka nekas nav nozagts, man teica ka nē, ja nav aiznests, tad var arī nerakstīt. Jā, es patiešām pats to vaicāju tādā formā ka es patiešām drīzāk negribētu to darīt un ieguvu apstiprinošu atbildi.
Ja nemaldos, nākošajā rītā sapratu, ka ir aiznesta mugursoma jo iepriekšējā vakarā to noliku pie ieejas dzīvojamajā istabā. Tātad kāds bija bijis manā guļamajā telpā (uncool :/). Tobrīd man šķita ka tajā somā nekā nebija, bet kad pāris nedēļas vēlāk sapratu ka tur bija brilles (jo pēdejo reiz izmantoju tās lidlaukā, lai redzētu lidmašīnu), devos uz iecirkni rakstīt iesniegumu. Protams, jau tad man pēc tam bija jāskaidrojas kādēļ neraktīju uzreiz. Tīri cilvēcīgi jau tad viņi saprata ka neviens jau īsti negrib čakarēties ar tiesvedību jo tas viss ir pamatīgs čakars.
Tās bija manas pirmās brilles, es ilgi meklēju tādas kuras man patiktu un izskatītos arī jauki. Tā kā man redze ir tikai nedaudz slikta (-0.5), tad jaunu briļļu iegāde nav gluži primāra, bet samērā vajadzīga lieta kad skatos prezentācijas semināros, vai kad lidlaukā jāredz lidmašinu. Neba nu katru dienu mētājas lieki 90 lati un tieši par to man ir vislielākā škrobe. To ka man tika aiznesta ļoti ērta soma kurai līdzīgu vēl atrast nav izdevies, es pat neuzskatu par tik svarīgu. Bet pietiks ar sevis žēlošanu, tagad pie faktiem.
Nedaudz vēlāk, par patīkamu pārsteigumu man, bet reali tikai loģiski, zaglis (pareizāk zagļu pāris) tika atrasts. Atskatoties uz to un meklējot zagļa vārdu "Andis Meirāns", kā pirmo rezultātu, var atrast ka jau tālajā 2005 gadā viņš iesēdās cietumā par tieši tādu pašu noziegumu sēriju. Tad arī es saņēmu aicinājumu uz tiesu (Tiesas pavēsti), ka man, sakarā ar zādzību kura notika Februārī, jādodas uz tiesu 26 Oktobrī (!!!), darba laikā (desmitos). Nepietiek ar to ka tas džeks man nolaupīja iespēju normāli redzēt prezentācijas, līdz vēlam rudenim, viņš arī tiek tiesāts darba laikā, radot vēl lielākus zaudējumus.
Kapēc tas viss garais stāstijums ir vēl vairāk absurds? - pienākot konkrētajam datumam, es protams piemirsu tieši tajā dienā, ka man jābūt uz tiesu, toties piezvanot nākošajā dienā, man paziņoja ka apsūdzētais neesot varējis atrast advokātu (vairāk kā pusgada laikā, tā, it kā viņam jau nebūtu iepriekš bijušas darīšanas ar advokātiem) un tiesa tiek atcelta uz 1. februāri (vēl 3 mēneši), jo tādas, diemžēl, esot viņa tiesības. Un ka par to es saņemšot vēl vienu pavēsti. Ja es būtu aizgājis uz to tiesas sēdi, es droši vien būtu idiots ka kavēju darbu un nekāda rezultāta.
Tas viss ir ievilcies uz vismaz gadu, bet tas potenciāli var vilkties vēl ilgāk. Tieši tādu situāciju dēļ neviens loģiski domājošs cilvēks negrib rakstīt policijai, pat ne zvanīt jo pēc tam ir lielāks čakars kā labums. Man nav absolūti nekāda labuma no tā ka tas džeks tiek tiesāts vai sodīts, es vienkārši gribu atpkaļ savas brilles (nav reāli; esot izmestas) vai vismaz ekvivalentu vērtību naudā, lai varu vēlreiz iet un tādas iegādāties.
Papildus tam protams pasta dāmas bija uzrakstījušas "Jānis Bedrītis" uz mana aicinājuma, tādēļ man nācās parakstīties nelegālā veidā. Tiesa šoreiz tas ir tikai uz pasta aicinājuma, nevis visā lietā. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad man pie augstskolas nozaga velosipēdu. Tas arī ir diezgan nolaidīgi, sajaukt uzvārdu, neskatoties uz to ka rakstu ar skaidriem, drukātiem burtiem, un tad kad ziņoju par to telefoniski, man saka ka "nekas, tas neko nemaina".