Ja ir kautkas kas raksturo pārlaimīgu cilvēku, tad tas man sķiet būšu es :) .. Manā dzīvē ir iestājies gandrīz ideāls laiks, kad dzīve ir forša, nesaktoties uz to, ka daudz kas īsti nav kā vajag. Šķiet, ka tas ir sakarā ar cilvēkiem .. cilvēku kas atrodas man blakus un skaisto laiku, kāds beidzot iestājies.. mmm, super...
Bet īstenībā publiski bļaut nav interesanti.. tādēļ pabļaustīsos par vakardienu. Nuu, izbraucu ar sabiedrisko līdz Smiltenes aplim un jau pēc 5 min sēdēju zaļā automašīnā, ko vadīja kungs gados. Protams kā parasti vedās sarunas, jo vīriņš bija runīgs un visu laiku stāstīja visu kautko. Tā nu stāstīja par dēlu, ka atradis draudzeni Jelgavā, viņš agronoms, viņa agronome, tādi saprotas un ka nodibinājuši ģimeni un saimniecību. Ievaicājos, vai zemkopība vispār ir izdevīga... Nākošais, ko viņš jau vaicā ir, vai es zinu tādus dimdiņkāpostus. Protams ka zinu! Un viņs stāsta, ka šā dēlam tas pieder un ka viņi taisa arī ņammīgas konfektes "Gotiņa". Pie tam viņējo ir gardākas, jo tiek gatavots no dabīgā piena. Tā nu viņš stāstīja par to visu procesu, līdz es teicu, ka varētu mani Smiltenē izlaist pie universālveikala un es nekavējoties dotos iepirkt tādas, jo ir sakārdinājis mani. Viņš nekavējoties pastājās un izvilka no bagāžnieka maisiņu ar končām. Es jau gan liedzos, bet tās tika man... uuu!!! Super. Tā nu staigāju pa smilteni un cienāju visus pazīstamos. Biju pie māmiņas, šī paspēja sabojāt bik garīgo. Nākdams šurp atcerējos par vēstuli, kas bija pienākusi uz laukiem: leģendārā Windows XP Service pack 2. Biju jau piemirsis. Apskatīju, izsaiņoju un paskatoties otrā pusē norēcos: Tur rakstīts: Urbis Bebrītis, blabla, Latvia, LV-XXXX .. ;D Urbis! Haha, iedomājos, kā norēcās vietējā pasta nodaļā, kad bija jādomā, kuram pienākusi jauna vēstule :D .. Biju ģimnāzijā, liku klāt serverim vēlvienu cieto disku, lai mājas lapas var izklāties lielākos apmēros. Satiku visu biedrus - Makleodu, Uldi, Gintu.. Uf, reiz pa ilgiem laikiem atkal bijām visi kopā. Super... Gints vispār mani pārsteidza un apmeta salto manu acu priekšā (un kameras priekšā).. Uf, jāatsāk man arī trenēties (ceru, ka šo te nelasīsisi Tu(_I), jo jau zinu, ka neļausi.. :) ).
Vooot.. un paša vakara beigas bija ap astoņiem, kad veiksmīgi biju ticis stopošanas vietā un sāku pārdomāt, vai vispār būs kāda mašīna tik vēlu. Gints pat mani mīļi bija atnācis pavadīt to lielo gabalu.. neskatoties uz to, ka viņš tur bija, jau pēc kādām 3 minūtēm piestāja VPG auto un es jau devos uz Valmieru... :) ... eof.