Nākošajā vakarā pēc pedāļa salaušanas kautkas bija jādara, jo atkal ievēlās bars no Smiltenes... tā kā bija svētdiena un pedāļus dabūt nevarēja tad pameklējām Maksimā plastmasas pedāļus. Arī tādu vairs nebija tādēļ acis pievērsās akcijai - skeita dēlis - 3ls :D nolēmām ka tāpat kautkas ir jādara un jānopērk.
Kamēr mājās tika produkti pārviedoti par pārtiku, es ieeļļoju ratus un izskatījās ka ar tādu pat varēs pabraukt.
Tā arī notika, bija viens velosipēds, viens dēlis un tā jautri (svētdienas naktī, vai pareizāk sakot naktī uz pirmdienu kurā jāmostās uz darbu) braukājāmies līdz iestājās tumsa. Tumsa? - nezinu vai tā ir pilsētas taupības koncepcija, bet visā Rīgas ielā četros naktī iestājās tumsa (laternām). Līdz ar to devāmies mājup kur vēl darījāmies pāris stundas un jau sešos devos gulēt.
Forši bija tas ka pat ar tādu dēli spēju šo to atcerēties no braukšanas. Lielisks iemesls attaisnojumiem bija: "Es jums te neesmu nekāds skeiteris, ja?". Toties neskatoties uz to visu, spēju klasiskā viedā uzlekt, lekt un apgriezt dēli (tehnisko nosaukumu nezinu), pāris reizes nokrist no rampas (nobraukt vēlaizvien nav pa spēkam), uzlekt uz kastēm utt.. :)
Jā. Tas bija svētdienas naktī.
Otrdien aizstopoju uz Smilteni un dabūju jaunus pedāļus. :) Jea. :)
Vakarnakt (trešdienas naktī) viesi atkal pēkšņi pieteica savu vizīti un tad atkal devāmies sev visu ko lauzt līdz pat pus-četriem.. :) Atpakaļ nākot (manā stāvā (409 :) )) pēkšņi izbrida no istabas kautkāda meitene un vaicāja vai mēs te dzīvojot ka tā staigājot. Man laikam nebija īstais garastāvoklis un viņa to ļoti labi izjuta. :D
Ā un kapē tomēr izdomāju kautko uzrakstīt? - Jo laikam jāsāk rēķināt velo-izdevumi: Šodien braucot pa pilsētu sapratu ka kautkas ne tā ķeras aizmugurējā zobratā. Drošības pēc iegādājos jau laikus tādu...
Tā man iet.. :)