Vēl šodien atceros foršās sajūtas kādas bija piektdien, 18. novembrī. Todien manai māsīcai Anetei no Cēsīm vēl bija dzimšanas diena, bet to atcerējos tik pašā vakarā. Forša sajūta ka dzimšanas dienai par godu tik daudzi taisa salūtus, ne? :)
Jā. Sākotnēji plānoju, ar ko iešu uz salūtu, jo visi mani pameta un aizbrauca mājās. Pēc tam uzzināju, ka salūts nemaz nebūs.. tad kautkā saškrobējos "kur gan lai dodas visi tie bari kam patīk visas šitās kopīgās stāvēšanas un skatīšanās uz salūtu" ? Hmm.. tā arī neko neizdomāju un iestrēgu pie datora.
Nedaudz vēlāk izdomāju ka jāuzaicina foršās :) meitenes skatīties skatīties filmu. Pirms tam iegājām Beķerejā nopirkt siltas bulkas. No sākuma skatījāmies vienu no jaunākajiem http://www.borat.kz/ šoviem. Ap to laiku bulkas cepeškrāsnī bija jau uzsilušas un tēja pietiekoši atdzisusi. Tā kā pats nebiju redzējis American Pie 4, tad kopīgi to sākām skatīties.
Ap filmas vidu piegāju pie loga un manam skatam pavērās super skats ko grūti aprakstīt.. tīri tehniski - sniga, bet reāli... mm.. no 4. stāva loga skatīties uz pretējo māju kas apsnigusi.. uz sniega pārslām, kas krīt pār ierasto ainavu.. mmm.. piegājām, papriecājamies un kad beidzām skatīties filmu, izklīdām. Protams es atkal pieaugu pie datora jo nekā sakarīgāka tāpat nebija ko darīt.
Tā kā istabā ir samērā smuki bet tumši (jo uzmini nu kurš Persiks man saplēsa tā jau pusbeigto galda-lampiņu?), izdomāju iedegt svecītes.. ar 7 pilnībā pietika, lai istabā ieviestos silta aura, kas ļāva domāt svētku domas..
Ļoti palika arī atmiņā mirklis kad piegāju pie loga un to atvēru.. tas vēsums, kas iesitās sejā, tādas sajūtas.. no iepriekšējās ziemas.. visiem foršajiem notikumiem.. mmm... gribēju to vēl, taču ārā nav tādas mūzikas kā te.
Tajā mirklī man iešāvās prātā (pārnestā nozīmē) ideja par mūziku: smuki basi = lielas austiņās un lielas austiņas = Barbarai (un Barbara vispār jau = džeks, ja kāds vēl nezin) un viņam ir arī pleijeris.. Tā nu ātri sakontaktēju viņu un ierakstīju (Līvas dāvātajā RW matricā) vienu enerģiski relaksējošu breakbeat koncertu un devos ārā.
Uff.. tā novazājos kādas 3 stundas - visa tā foršā svētku sajūta bez svētkiem, sniegs, cilveeki (cik nu viņu ir laika posmā no pus-divpadsmitiem līdz pustrijiem).. staigāju ar lielām austiņām, platu smaidu un saulainām domām par visu kas apkārt - pilsētas jaunais izskats, lielās sniega pārslas, kas ik pa laikam uzmācīgi krita uz sejas, čīkstošās šūpoles ķēdes Vecpuišu parkā, telefon-saruna ar Ilgu... Tik daudzās vietās gribējās, kaut varētu iemūžināt foršos skatus un fīlingus.
Pat nevajadzēja dārgu salūtu.
Pilsēta šogad salūta vietā man dāvāja skaistu sniegu un labas sajūtas. Paldies Valmierai!