iists.it pazuda..
..pazuda uz kādām 4 dienām jo Smiltenē atkal rīstījās strāvas padeve un manējā kastīte vnk bija izslēgusies. Telefonisks lūgums uztaisīt pāris restartus to atdzīvināja un tagad viss atkal ir kārtībā. ;)
Mikronet pieslēgums pārāk sālīti izmaksā parastam prieciņam un risinājums būtu pārāk nepatstāvīgs. Tādēļ pagaidām viss paliek kā ir.
css darbiņi 2
smuki izveidots rīks kā izveidot css stilu kastītes tipa objektiem: http://www.somacon.com/p141.php
css darbiņi
..bet kādēļ Internet Explorer `iesūkā` tik ļoti..
HTML ->
input type="submit" class="submit" ...
CSS ->
input[type="submit"]{
color: Green;
}
uzminiet, vai tas darbojas? - pareizi, jā, bet ne uz Internet Explorer.
Ir varianti? (bez class pielikšanas katram elementam)
Gordius aquaticus
Nenormāli pretīgi. Neskatoties uz to ka saka ka cilvēkam neesot bīstami (pēdējais teikums http://zooex.baikal.ru/worms/gordius.htm), ne pārāk patika tādi teikumi kuros teikts ka tie var būt līdz pusotru metru gari.
http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=807
ak jā un man teica ka esot redzēti brandeļu dīķī pirms kautkādiem gadiem. tieši tur kocēnos kur peldos. tiesa esot attīrīts un izveidotas peldvietas...
Nostaļģija
Aivakar, ap četriem devos uz Smilteni. Pavazājos ar Uldi, ēdām picu.. vēlāk mani savāca māsa un mēs braucām uz Rīgu.. plānojās kautkas svarīgs..
Ar aizkavēšanos, tieši tāpat kā lidmašina, mēs ieradāmies Rīgas lidostā...
.. pa stiklotajām durvīm kurās mēs raudzījāmies jau pusstundu iznāca mana māte.. pusgadu nebiju redzējis. Viņa atbrauca sakarā ar dzimšanas dienu un to, ka jau sen nebija bijusi Latvijā. Tad sekoja viss tradicionālais, visas apskaušanās, braukšanas mājās, apdāvināšanas, ciemošanās kas ir tāds emociju pildīts pasākums ko lasīt nav interesanti.. :)
Kādēļ raksts par emocijām? - jo šorīt pārskatīju bilžu diskus, kuri man bija pazuduši un atradu daudzas lietas kuras atgādina to cik bijis forši. Izveidoju arī palielu galeriju un ticu ka daudziem būs slinkums tās visas apskatīt. ;)
http://foto.iists.it/?galerija=77
Daudzi no tiem, kas lasa šos ierakstus ir šajās bildēs jo ir bijuši ar mani.. tie kas nav, iespējams būs kādā citā galerijā jo tas ir tas kas notika (pāri gadus) senāk, bet noteikti būs galerija kurā būs lietas kas notikušas tagad. :)
Jā, protams.
IERAKSTI SHITO VIESENĒ VISIEM SAVIEM DRAUGIEM, KURUS TU UZSKATI PAR ENĢEĻIEM...JA TU SAŅEMSI ŠITO 1-5 REIZES, TAD TU ESI MIERĪGS ENĢELIS, JA 5-10 REIZES, TAD TEV PATĪK PADRAISKOTIES, BET JA 10-15 REIZES, TAD TU ESI PATS JAUTRĀKAIS UN KUSTĪGĀKAIS ENĢELIS PASAULĒ..;)
10 guļ
9 spēlējas un
1 lasa šo
Ieraksti šo 10 saviem draugiem (ieskaitot man) viesu grāmatā, ja saņemsi vairāk kā 5 atpakaļ tad šonakt kāds ko tu mīli tevi pārsteigs...
Ja tu šo nosūtīsi saviem draugiem, tad viņi sapratīs ka tu esi idiots. Ja nosūtīsi daudziem draugiem, daudzi to sapratīs.
ak jā .. un šeit ir pat jāpieliek iztēle: uzrakstīt kautko tādu lai neapvainojas un lai saņēmējam tas glāsta ausis, un lai tas neizklausītos stulbi vai salkani..
Vēlie vakara viesi
Nākošajā vakarā pēc pedāļa salaušanas kautkas bija jādara, jo atkal ievēlās bars no Smiltenes... tā kā bija svētdiena un pedāļus dabūt nevarēja tad pameklējām Maksimā plastmasas pedāļus. Arī tādu vairs nebija tādēļ acis pievērsās akcijai - skeita dēlis - 3ls :D nolēmām ka tāpat kautkas ir jādara un jānopērk.
Kamēr mājās tika produkti pārviedoti par pārtiku, es ieeļļoju ratus un izskatījās ka ar tādu pat varēs pabraukt.
Tā arī notika, bija viens velosipēds, viens dēlis un tā jautri (svētdienas naktī, vai pareizāk sakot naktī uz pirmdienu kurā jāmostās uz darbu) braukājāmies līdz iestājās tumsa. Tumsa? - nezinu vai tā ir pilsētas taupības koncepcija, bet visā Rīgas ielā četros naktī iestājās tumsa (laternām). Līdz ar to devāmies mājup kur vēl darījāmies pāris stundas un jau sešos devos gulēt.
Forši bija tas ka pat ar tādu dēli spēju šo to atcerēties no braukšanas. Lielisks iemesls attaisnojumiem bija: "Es jums te neesmu nekāds skeiteris, ja?". Toties neskatoties uz to visu, spēju klasiskā viedā uzlekt, lekt un apgriezt dēli (tehnisko nosaukumu nezinu), pāris reizes nokrist no rampas (nobraukt vēlaizvien nav pa spēkam), uzlekt uz kastēm utt.. :)
Jā. Tas bija svētdienas naktī.
Otrdien aizstopoju uz Smilteni un dabūju jaunus pedāļus. :) Jea. :)
Vakarnakt (trešdienas naktī) viesi atkal pēkšņi pieteica savu vizīti un tad atkal devāmies sev visu ko lauzt līdz pat pus-četriem.. :) Atpakaļ nākot (manā stāvā (409 :) )) pēkšņi izbrida no istabas kautkāda meitene un vaicāja vai mēs te dzīvojot ka tā staigājot. Man laikam nebija īstais garastāvoklis un viņa to ļoti labi izjuta. :D
Ā un kapē tomēr izdomāju kautko uzrakstīt? - Jo laikam jāsāk rēķināt velo-izdevumi: Šodien braucot pa pilsētu sapratu ka kautkas ne tā ķeras aizmugurējā zobratā. Drošības pēc iegādājos jau laikus tādu...
Tā man iet.. :)
dmp iesaistēts
Meklēju draugiem.lv paplašinājumu ko savlaik atradu digg.lv, bet tā vietā uzdūros vēl lielākai rīku kolekcijai kur iesaistēts arī mans dmp.
va-kar
- Vakar Gints no kojām aizveda savas mantas. :/
- Vakar ar mazo velosipēdu aizbraucu līdz Zilajam kalnam (~11 km). Izrādās tur var iepirkties ar karti, tur ir 2 veikali un es redzēju plastmasa logu. Redzēju cilvēkus. Biju pašā pašā augšā, apēdu žāvētu vistas stilbiņu tādā foršā apaļā mājiņā. Skatu (sarg) tornī gan nevarēja uzkāpt.. aizslēgts (žēl). :S
- Vakar piezvanīja Makleods ar domu braukt ciemos. Tā kā zilajā kalnā biju ilgi, tad viņi (ar Gintu) atbrauca uz kalnu, iemeta mašīnā velosipēdus un aizveda uz Valmieru. :)
- Vakar iepirkām maksimā visu ko. Izsekojām mašīnu kurai pie maksimas nokrita no aizmugures plastmasa gabals. Pēcāk aizvedām viņiem to un nometām pagalmā. 8)
- Vakar cepam desiņas un siera stienīšus (pik-nik) uz grila pie skeitparka. :P
- Vakar pirmo reizi mūžā redzēju makleodu aizsargos un cimdos ... lēkājam skeitparka tramplīnos. \m/
- Vakar sev neko nesalauzu X)
- Vakar nolauzu ritenim pedāli...
..bļe.
Realitātes šovs ar galvassāpēm [UPD]
Uzrakstīšu par to kur īsti biju iekritis. Stulbi bet fakts, vakar biju pēc darba nespējas lapas..
Kura šodien sanāk... piektā diena? Pirms tām piecām pāris dienas pastrādāju siena pļavā. Manuprāt normāls veids kā atsvērt veloizbraucienus pa trasi .. vienkārši ne pārāk sarežģīts fizisks darbs. To visu izdarījām un kas to domājs - nākošajā dienā ...
.. Pirmajā dienā sapratu ka kautas pa daudz sāp. Tajā mirklī domāju par to kas īsti nesāp, jo sāpēja ar sienu sabakstītās kājas un rokas, sāpēja mugura ( es tak no pilsētas tagad :) ) un sāpēja galva. Vēders man arī visu laiku vēlējās ieņemt piepūstu pōzu. To visu kā ierasts ignorēju un nepievērsu uzmanību. Tātad pirmajā dienā es noteikti uzvarēju.
Otrās dienas rīts iesākās ar sauli un sitienu pa galvu. Viss elementāri, ceļoties ar ierastu spēku, es ietriecu galvu tieši plauktā kas atradās pie sienas. Precīzāk - tieši stūrī, izveidojot trijstūrveida piramīdas caurumu. dziļums? - nezinu, kādi 3mm? Izmazgāju matus no asinīm, paturēju salveti un viss piemirsās. Vēlāk es sevi turpināju ārstēt ar saldējumiem. Izvazājos pa āru un uz to laiku jau daļa no tā visa komplekta jau bija pazudusi. Vēl tik vēders ik pa laikam par sevi atgādināja. Vakarā sākās ne pārāk patīkamas galvassāpes ko es arī ignorēju taču beidzot piekritu iedzert zāles. Varētu teikt ka arī otrajā dienā es uzvarēju.
Trešajā dienā bijām uz pilsētu, Ilga uz baznīcu. Pēc tam mājās nākot salijām jo nebija lietussarga, aizgājām mājās tam pakaļ un uzreiz uz kapu-svētkiem. Pēc tā visa, nākot mājās jutos tā stulbi.. laikam pienāca mirklis, kad vairs nespēju pretoties visām tām galvas sāpēm un uzkāpjot "Mego" otrajā stāvā domāju ka "pazudīs bilde".. Te nu piebildīšu ka es mēdzu krist, sasisties un nezko ar sevi izdarīt ļoti dažādos veidos taču parasti to visu ignorēju un kā es saku - es sāpes ignorēju un tām apnīk sāpēt. .. Šoreiz nekas no tā nepalīdzēja un par spīti manām vēlmēm doties uz Valmieru, man ieteica palikt.. domāju - nekās, ta vismaz no rīta aizbraukšu ja viss būs kārtībā.. Diemžēl tonakt es neaizmigu līdz pat četriem neskatoties uz to, ka jau ap astoņiem biju gultā.. Tovakar visu laiku grozījos un darījos lai mazāk sāpētu.. visu ko darīju.. piekritu visāda veida zālēm vairākkārt dzēru, Ilga pat gāja uz aptieku un nesa zāles taču nevienas no tām neko nemazināja. Četros atbrauca no ceļojuma Ilgas māsa ar vīru. Man piedāvāja karsto dzērienu kaklam jo iespējams ka iekaisis vai kastur. Pusi izdzēru un gandrīz nepaspēju aizskriet līdz vannas istabai. Nedaudz tika uz grīdas taču pārējo hotdogu (0,75Ls) skumji noskatoties atstāju izlietnē. Ap to laiku temperatūra bija nokritusies no 38.6 uz 38. Pēc tam palika vieglāk un es spēju nogulēt kādas 3 stundas. Pēc tam viss atsākās. Diemžēl šajā dienā es pavisam noteikti zaudēju galvassāpēm.
Ceturtā diena. Kā jau iepriekšējās rindkopas beigās teikts, rīts sākās agri un ierasti - ar nenormālām galvassāpēm. Nekas neliecināja ka paliks labāk. Es riju zāles kā maizi un cerēju ka vismaz kautkas no tā visa palīdzēs. Vēlāk pat izdarīju neticamo, piezvanīju Artūram un palūdzu aizvest uz poliklīniku. Gribēju lai mani sapotē, sabaksta un dara sazin-ko, ka tik paliek labāk. Ārstei izstāstīju visu augstākminēto un mani izskatīja un apskatīja. Izslēdza daudzus no iespējamajiem variantiem. Diemžēl neko pārāk sakarīgu nepateica un izrakstīja vēl dažas zāles sortimenta palielināšanai. Tāds nekāds arī aizgāju ar visām galvassāpēm uz mājām. Pa ceļam iepirku apelsīnus jo neko citu nevēlējos ēst. Stulbi ka lai arī apēdu nedaudz no tiem, taču pat tos nedaudz izvēmu tajās trīs reizēs ar stundas intervālu. Ieminējos par to ka varētu Valmierā veseļoties taču man vēlaizvien teica palikt. Nav jau tā ka man var totāli kautko aizliegt, taču man bija bezspēks pret to visu padarīšanu un lōģiskais pamatojums palikt. Vakarpusē pateicu Ilgai i-bankas datus lai man atjauno kredītu un tad apzvanīju visus un pabrīdināju, ka nebūšu. Aizmigt izdevās izvemjoties vēl ceturto reizi un uzreiz liekoties gultā. :) Tovakar nekas nepārstāja sāpēt arī no jaunajām zālēm. Naktī ap trijiem pamodos, ar ierastajām galvassāpēm. Gāju uz tualeti ar domu pavemt lai paliktu viegāk, taču neizdevās. Daudz nebija jāgaida līdz pamodās pārējie un sāk piedāvāt zāles. Šoreiz atteicos no visa un prasīju tīri pret sāpēm. Komunisma līdzeklis - analgīns. Pēc kādas stundas sajutos vīlies jo tas diemžēl nepalīdzēja. Tad Ilga ierosināja idzert miega zāles un tās palīdzēja tikai tādā veidā, ka es aktīvi aizmigu uz kādām 15 sekundēm lai atkal no sāpēm pamostos. Kautkad ap pieciem, nezinu kādā veidā aizmigu. Es pamatoti jutos zaudējis arī ceturtajā dienā.
Piektā diena, šodiena. Pamodos, paskatījos griestos un nekas nesāpēja! Super super super.. ;) Neticami lieliska sajūta kad nesāp galva. Beidzot normāli nomazgājos, piekritu dzert kafiju, ēst tomāt-maizes. Šķiet tā laime kas bija aptuveni stundu vai pusotru mani pamudināja atgūt kautkādu prieku par visu un es ar prieku atkal sajutu jaunas galvassāpes kas turpinās vēl tagad. Tagad tās vairs nav tik stipras. Gulēju līdz kādiem trijiem, bet tad izdomāju - kāda šķirba, galva tak tā vai tā sāp, tāka varu celties augšā un vismaz piesēsties pie datora lai kautko pierakstītu.
Pagaidām varu izteikt apbrīnu par izturību Ilgai un viņas ģimenei par manis aptekalēšanu, barošanu, un īpaši Ilgai par negulētajām naktīm (jo es blakus visu laiku grozījos un škrobējos par sāpēm). :*
http://cartoons.peekvid.com/s2487/
Kautnu rīt viss būtu forši..
"rīt" viss bija nedaudz līdzīgi biki sāpēja bet viss nokārtojās. Šodien no rīta biju kojās un viss forši..