iists IT

Pēc norādēm http://www.linuxquestions.org/questions/showthread.php?s=&threadid=270688 ielādēju madwifi draiverus no http://madwifi.sourceforge.net/ un sekoju instrukcijām:
cd madwifi
make
make install

diemžēl man nenokompilējās draiveri

[root@maiznieks madwifi]# make
Checking if all requirements are met... ok.
mkdir -p ./symbols
for i in ./ath_hal ath_rate/sample ./net80211 ./ath; do \
make -C $i || exit 1; \
done
make[1]: Entering directory `/home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal'
make -C /lib/modules/2.6.11-6mdk/build SUBDIRS=/home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal MODVERDIR=/home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal/../symbols modules
make[2]: Entering directory `/usr/src/linux-2.6.11-6mdk'
CC [M] /home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal/ah_osdep.o
In file included from include/linux/thread_info.h:20,
from include/linux/spinlock.h:12,
from include/linux/capability.h:45,
from include/linux/sched.h:7,
from include/linux/module.h:10,
from /home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal/ah_osdep.c:46:
include/linux/bitops.h:92: error: redefinition of 'generic_fls'
include/linux/bitops.h:45: error: previous definition of 'generic_fls' was here
include/linux/bitops.h:121: error: redefinition of 'get_bitmask_order'
include/linux/bitops.h:80: error: previous definition of 'get_bitmask_order' was here
make[3]: *** [/home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal/ah_osdep.o] Error 1
make[2]: *** [_module_/home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal] Error 2
make[2]: Leaving directory `/usr/src/linux-2.6.11-6mdk'
make[1]: *** [all] Error 2
make[1]: Leaving directory `/home/janis/Desktop/madwifi/ath_hal'
make: *** [all] Error 1
[root@maiznieks madwifi]#

bišku apdomājos un atkomentēju tās funkcijas atkomentēju iekš kodola izejas kodiem (/usr/src/linux/include/linux/bitops.h) un viss nomeikojās.

Tad make install un tālāk jau moduļa ielāde un interfeisa konfigurēšana:
modprobe wlan
modprobe ath_ha1
modprobe ath_pci

iwconfig ath0
dhclient ath0

Šorīt pamodos un kā ierasts ielūkojos iekš Securifocus.org Lasot jaunākos RSS pamanīju ka kāds beidzot izcēlis gaismā CSS eksploitu ko pirms kāda laika smalkjūtīgi atļāvos noklusēt un nopublicēt tikai kā privātu rakstu.

Kā es pie tā tiku? - Kautkad augustā sanāca padarboties ar Alstrasoft e-friends, to nedaudz pietjūnēt, parevidēt kodu... man jau tad nepatika viss nesakārtotais kods, vienaldzīgā attieksme pret html tagiem/sintaksi utt.. tā nu arī pamanīju tik acīmredzamu lietu - ka tiek no adresu ievadlauka padots mainīgais, kas ļauj inklūdet ko vien vēlas... tik lēts triks.. bet tas nav nekāds brīnums sakarā ar to, ka viss tas kods ir šausmīgi nolaidīgi programmēts. Sākotnēji es tikai zināju ražotāju un izmēģināju exploitu uz alstrasoft.com demo projekta. Tas izrādījās veiksmīgs.. ;) Varēju uzraut serveri, bet tas būtu stulbs veids kā sevi parādīt.. tad neviļus pamanīju visu to saitu sarakstu, kas to lieto.. domāju tajā mirklī daudzi būtu nelaimīgi/dusmīgi.. ak un tur bija arī tavidraugi.lv .. :D defeisot tavidraugi.lv būtu ļauni, tādēļ noklusēju un atstāju sev pierakstus, kurus nu jau tagad varat paskatīties arī Jūs.

Securityfocus.org informācija par eksploitu: http://www.securityfocus.com/bid/14932/info

Savlaik privātais raksts: http://iists.it/index.php?i=1&j_t=1&lj_id=127

p.s. varat draugiem.lv nemēģināt, es jau izmēģināju.. :) viņi to lietu būvēja uz vecākas versijas un ļoti daudz ko ir izmainījuši.

Iesākšu ar savu ierakstu studentu listē:
-----
Vairaak! Veel! Jaa!

Ta beidzot vareeja just ko noziimee iists Dj! Ik pa laikam tika paprieceetas gan r'n'b, gan arii house miljotaaju ausis... un cik negaidiiti bija dzirdeet shaadaa pasaakumaa, ka Dj iedabuu pat breakbeat.. uff! Taads kaifs! tad veel pie pults kaapa (ja nemaldos) Dj Eliina, kas arii raadiija savu meistariibu... mmm.. Vienaa mirkii tehno-ritmiski smagaas skanjas paartapa tik lielas un speeciigas, citaa mirklii atkal jau taadas vieglas kaa porcelaana trauks... mmmm, skaisti..

Protams to visu centaas izbojaat tas otrs Dj (SVEIX?) un jau pakjeera mikrofonu, bet zaalei paveicaas un vinjsh to aatri nolika.

Zjeel ka netikshu uz Bogdan Taran (jo vinjsh ciemosies man finansiaali tukshaakajaa meenesha daljaa :) )... buutu vinjsh studentu vakaraa... mmmm!!!
-----
Tur praktiski viss arī galvenajos vilcienos ir pateikts. Gribēju pieminēt, ka breakbeat sessija man jau nu ĻOTI patika. Psc, tās skaņas, aaaaa!

Par cilvēkiem kas tur bija: bija mazāk kā pirmajā septembrī. Vietas uz laukuma pietika prakstiski visu laiku. Bija jau jāsaspiežas dažbrīd, bet bija labi. Pats galvenais, ka Barbara atnāca.. viņam bija spēcīga vēlme visu laiku "ieraut pa 50".. :D bet nu ta dejoja ar' un kustējās forši... tāds prieks bija viņu atkal redzēt klubā.. vēl bija Gints - nu ar to jau esmu bijis tik daudzos pasākumos un viņš ir viens no nelielās Smiltenes biedru grupiņas (kautgan tagad jau viņš vairs nav Smiltenietis) ar ko jutos patiešam labi visādos pasākumos. Bija Ilga, Bija Inese... un protams Aspirīns - kur tad tādu pasākumu bez viņa! :)

...Plkst 5 naktī, pa ceļam mājās, ar Gintu iegājām skolā, lai iedzertu karstu dubulto kakao ar max cukuru...

Tieši tas arī ir tas - WinMX aizvērts. Nezinu kad īsti bet pirms mēneša mana mazā māsa vēl mājās uz Dial-Up vēl vilka Eiropean Hit Radio hitus WinMX servisā... diemžēl tagad būs jāizdomā kautkas cits - laikam bija vēl visādi Soulseek utt (DC++ vajag šāres kuras tur nav).

Jāpaskatās kādus tīklus lietoja WinXM, varbūt var ar citu klientu pieslēgties vai tam pašam nomainīt uz citu tīklu.

-------http://www.vnunet.com/vnunet/news/2142701/peer-peer-services-crumble
The website for the WinMX file sharing service has been shut down, suggesting that the service, best known for enabling copyright infringements, has crumbled under legal pressure from the Recording Industry Association of America (RIAA).
---------

Visu laiku turēju vistu (Windows Vista) uz otras partīcijas, lai varētu spēlēt spēlītes. Šodien nolēmu atrast kādas arī priekš Linux.

http://idcar.free.fr/en/screenshoot.html
http://race.sourceforge.net/
http://trophy.sourceforge.net/index.php3?body=download

Bija vēl dažas, bet tās nelikās īpaši skaistas.

Tā sevišķi iekrita acīs smuks projekts kurā puiši iegādājušies auto, pieslēguši tam USB stūrīti, pedāļus, piemontējuši, lai darbojas spidometrs un aiziet! :)

http://realvirtualcar.blogspot.com/

Zandis jau pauda savas domas par biti šeit.

Arī es atļāvos pabļaut: Valmierā vēljoprojām nav nopērkama šī karte, es pat nezinu cik maksā starta komplekts. Ceturtdien Drogās teica, ka būšot nākošnedēļ, Statoilā par tādu pārdevējs dzirdējis vēl nebija.

Reālais labums? Nu jāuzgaida, kad īsti tiks nodibināti starptīklu sakari - jau mēģināju piezvanīt uz BITE's biroju, bet aplauzos, jo tas nr sākās ar 58... tātad BITE' s tīkls un lōģiski tam nepiezvanīt. BITE saka, ka LMT un TELE2 neslēdz līgumu, jo baidās, bet tajā pašā laikā gatavojās to slēgt ar Lattelekom.. interesanti, jo Lattelekom pieder liela daļa LMT akciju, tātad izdaram attiecīgus secinājumus. Bet nu katrā ziņā galvenais dzinulis ir www.toxic.lv pieminētais tarifs:
Tīkla ietvaros sarunas minūte - 5 santīmi;
Uz citiem tīkliem sarunas minūte - 15 santīmi;
Īsziņas sava tīkla ietvaros - 1 santīms;
Īsziņas uz citiem tīkliem - 5 santīmi.
Es pat šim mērķim plānoju ielikt TELE2 karti dotētajā telefonā (kam pusekrāns nerāda) un Toxic ielikt savā telefonā un turēt to kā otru nr, lai man var lēti piezvanīt kāds no draugiem (ja vien arī dara līdzīgi).

Pagaidām čakars, bet ganjau ieviesīsies.

Īstenībā IDN (International Domain Names) gāja jau iepriekš tikai tas tika atslēgts, jo izmantojot Internacionālās rakstu tabulas tika izpildīti eksploiti, kas ļāva "palaist" programmas lietotāja datoros. Jaunajā versijā (1.0.7) tas tiks labots.

http://news.com.com/New+Firefox%2C+Mozilla+releases+coming+to+fix+bugs/2100-1002_3-5865882.html?tag=cd.top

Tātad gaidam apdeitus.

Nekad nebiju pamanījis, ka ss.lv ir arī iepazīšanās sludinājumus...

...bet nu bija tā: meklēju tīkla kartes un visādus wirelesus un skatos - o! Iepazīšanās -> Sieviete meklē vīrieti un sašķiroju pēc vecuma. -Jā ir!

------- http://ss.lv/msg/lv/31/1531/61233/VH0PHU5gQA==.html
Gribu iepazities,ar simpatisku dzeku no jurmalas vai no rigas nopietnam attiecibam.Velamais vecums no 14 lidz 18 gadiem!
-------

Prooootams - 14 gados pavisam noteikti vajag nopietnas attiecības. Vienkārši laiks skrien ļoti ātri..

paņemu epastu "avraama@inbox.lv" un iemetu to iekš draugiem.lv meklētāja formas un jaa - te nu ir: "†Diāna† †Vardanjana† (†Gotiste†)" (kā reiz, nupat par tādiem rakstīju). Nu bilde ta tā - lēti kā parasti, bet tas jau nav nekas slikts. Bet oga mani gaidīja meitenes (lasīt: tātur) albūmā:

------- http://www.draugiem.lv/gallery/?gid=258714&albumid=884217&picnum=6
Sigita Aiere (Sigi,Sigira,Sigucis.), 2005-08-18 18:04:47 - Man patik tavas jaunas bildes
Ieva Vilistere (Iv4ix,Malboro,Matrixa), 2005-08-20 12:42:14 - tada mauka vispar nav ko teikt
Natalija Havkina (Nata,Nata6ka,Havi), 2005-08-21 11:05:11 - Ir ko teikt "Mes par maukam"
Katrina Havkina (Katuce,Kate), 2005-08-21 11:16:01 - Smuki
Rolands Havkins (Roliks,Haviks,Russo), 2005-08-21 22:03:37 - Man visu laiku tevii patikaa 2 lietas
1.Krutis
2.Dibens
=)))
Oskars Kairo (Osis), 2005-08-23 12:05:03 - savu vainu mauka neatdzist......
†Diāna† †Vardanjana† (†Gotiste†), 2005-08-23 13:36:38 - Kaadu vainu? Es bljaviens par exkursijas dzerhanu kaut ko teicu?
---------

Labs vērtējums 14gv meitenei. :D

Pielikumā saite ar smukām bildītēm: http://www.tuttomanga.com/marcoalbiero/pinup.html

Līdz ar jauno mācību gadu nāk arī nepatīkamie mirkļi - man kaimiņos uzradusies vēlviena mūzikas nīdēja, kas aizvakar ienāca ciemos.

No teiktā sapratu, ka spēcīgi traucējot vibrācija, kas nākot kautkur no mana gala. Pats interesantākais bija tas, ka šī meitene dzīvo nevis zem manis (kur effektam jābūt vis--), bet gan virs.. un vienu istabiņu uz sāniem (pa diagonaali). No sākuma viņa to skaidroja ar frāzi - "bet tev taču tumbas piekārtas pie griestiem", un norādīja uz 4x5vatīgajām datortumbām, kas piemestas pie griestiem. Tad es viņu uzaicināju pamest aci uz subu, kas novietots istabas stūrī (uz grīdas).

Protams nogriezu klusāk (paspēju vēl sa-ap-bižot to meiteni to meiteni) un viņa aizgāja.

Bet tomēr interesanti - ja viņa pa diagonāli dzīvojot sūdzās... tad ko domā tie kas dzīvo zem manis?

Cik nav dzirdētas nievājošas runas par OpenOffice.org produktiem... arī personīgi man iepriekš OpenOffice asociējas ar kautko lielu, smagu un nestabilu. Pie tam laika gaitā esmu saskāries ar dažādām nesaderībām starp Microsoft Office un OpenOffice.

Ko vēlējos šoreiz pateikt: pirms pāris dienām Word nevēra vaļā vienu nestabilu dokumentu. Pareizāk: atvēra un momentāli "nobeidzās". OpenOffice 1.3.x to atvēra, bet bija ierastās nobīdes. Izmēģināju OpenOffice 2 beta 2 un tas mani patīkami pārsteidza - nekādu nobīžu, interfeiss pievilcīgāks nekā iepriekš un viss likās samērā pieņemams. Tātad jau tagad zinu, ka sākšu arī pats lietot OpenOffice.

OpenOffice.org lietojumprogrammatūras ielāde: http://download.openoffice.org/2.0beta2/index.html
Pievienotais materiāls: dokuments, ko izveidoju pirms pusgada klases izglītošanas mērķiem (ielāde doc fomātā)

-------------

OpenOffice.org un Linux...

Vai tad tas nav tas pats? Nē. Daudzas reizes ir dzirdēts, ka nepatīk Linux, jo neko nesaprot no openoffisa un tas ir grūts. Tās ir divas dažādas lietas. Linux ir operētājsistēma un OpenOffice.org ir Ofisa pakete, ko lieto kā Microsoft Office alternatīvu.

Operētājsistēma? Visas operētājsistēmas sniedz iespēju strādāt ar datnēm kas atrodas uz jūsu datora, tās sniedz atbalstu aparatūrai (pele, klaviatūra, skaņu karte...), tā cenšas nodrošināt maksimāli ērtu vidi darbā ar to. Linux ir tāda pati operētājsistēma kā Windows, tikai ar to atšķirību, ka Linux vēl nav izveidots tik ērts un nav tik ierasts kā Windows. Windows bija tas, ko mācīja pamatskolā, ko uzstādīja mājās... Microsoft paļaujoties uz savu popularitāti un iesakņojušos uzticību ražo aizvien jaunākas versijas,kas “ēd” aizvien vairāk sistēmas resursu. Tās vienkārši nepieļauj to uzstādīšanu uz lēnākiem datoriem. Operētājsistēmu piemēri: Windows (3.1/ 95/ 98/ Me / NT/ 2000/ XP), Linux (Redhat(Fedora), Debian, Mandrake, SuSE, Slackware), BSD (OpenBSD, FreeBSD, NetBSD), UNIX, MacOS (Apple MAC Datoriem) utt...
Un Ofiss? Ofisa pakete parasti sevī ietver tādas programmas kā Izklājlapu redaktoru, Teksta redaktoru un programmu Prezentāciju veidošanai. Microsoft Office gadījumā tas ir Excel, Word un Powerpoint, OpenOffice.org gadījumā Spreadsheet, Writer un Presentation.

Kas tad ir ērtāks? Tas ko lietojat biežāk, tas ko mācāties jau pamatskolā, tas kas ir mājās... Microsoft Office. Pamatskolās un Vidusskolās vēl joprojām lieto Microsoft office. Tas tādēļ, ka āķīgajos skolu izglītības noteikums ir eksāmenā daļēji jālieto tieši Microsoft Office, lai gan tajā pašā laikā nekur tā īsti tas nav teikts. Neskatoties uz to, tuvākajā laikā viss mainīsies, jo skolām sāk trūkt dārgās Office licenzes un daudzos uzņēmumos OpenOffice.org ir jau prasība.

Un tikai tādēļ ka kādam tas patīk ir tas jālieto? Nē. Visa runa ir naudā. Ka jau iepriekš minēts – Offiss nepaliek lētāks, tieši pretēji. Šā iemesla dēļ daudzas jaunās firmas ievieš atvērtā koda risinājumus un alternatīvās ofisa paketes. Nav teikts, ka tieši OenOffice.org ir jāizmanto. Ir arī daudzas citas, taču no bezmaksas, tieši šis ir vislabākais. Tas pagaidām nav tik ērts, jo nav pilnībā izveidots: OpenOffice.org izstrādātājiem taču neviens par programmatūru nemaksā... ir tikai ziedojumi, kas nav obligāti. Viss pamazām pārvēršas, tikai lietotāji vēl aizvien ir pieraduši pie Microsoft Ofisa. Visi varētu lietot, taču .. vai Jūsu Ofiss ir licenzēts pa to naudiņu ko vēlas ražotājs? Tas pats attiecas uz Microsoft Windows un Linux cīņu. Linux, kā jau atvērtā koda programmatūra ir bezmaksas, maksā tikai dažiem tā izstrādātājiem par tā nokomplektēšanu ar aparatūras atbalstu un lietotnēm (Linux distributīvi kā Redhat, SuSE utt..) kam ir nepareiza Linux attīstīšanas stratēģija, savukārt par Microsoft Windows ir jāmaksā. Galvenais ir tikai tas, ka Linux ir bez maksas pieejams internetā, to var brīvi uzstādīt bet Microsoft Windows nav, jo tas nav legāli. To var iegūt tikai no kāda drauga, kam ir daudz šādu nelegālu kopoju un Jūs tikai atbalstat pirātismu.

Tādēļ mums jācīnas? Nu pagaidām tā ir smaga cīņa, taču aizvien vairāk iestādes sāk strādāt ar alternatīvajām Ofisu lietotnēm. Tas pats attiecas uz Linux. Tikai Latvijā tas vēl nav tik attīstīti.

Savādāki varianti. Varētu lietot lēto Linux un ērto Microsoft Ofisu. Diemžēl – Microsoft pagaidam neražo Linux platformai. Tā vietā kalpo OpenOffice.org, kam ir atbalsts Microsoft Office dokumentiem un kas darbojas gan Windows, gan Linux gan arī daudzās citās vidēs. Ja jūs esat piesēdies pie Linux un vēlaties rakstīt darbu, nav obligāti jālieto OpenOffice.org, ja tas nepatīk. Galvenais, lai šo dokumentu pēc tam var atvērt arī tur kur Jums to vajadzēs, galvenā ir savietojamība ar citām programmām.
Var arī uz Linux uztaisīt dokumentu jebkurā programmā un to pēc tam arī izdrukāt, neviens pat nemanīs kurā programmā tas veidots.

Savietojamība. Ir dzirdēti ļoti daudzi gadījumi, kad OpenOffice.org neatver Microsoft Word veidotu dokumentu... padomājiet, šādas savietojamības varēja nebūt vispār... Ko darīt lietas labā? OpenOffice.org dokuments kas veidots Windows/ Linux vidē, ļoti labi vienmēr atvērsies gan uz Microsoft Office gan arī OpenOffice.org pretējā vidē, pretējā variantā, ja dokumentu kas veidots Microsoft Office mēģinās atvērt OpenOffice.org Windows/ Linux vidē savietojamība būs mazāka.

Darām to pareizi. Lai pareizi saglabātu dokumentu, OpenOffice.org tā, lai to varētu atvērt Microsoft Office:
Teksta redaktorā izvēlaties File/ Save as... Tad lauciņā ”File name” ievadiet dokumenta nosaukumu un lauciņā “Save as type” izvēlieties formātu, piemēram “Microsoft Word 97/2000/XP”.
Izklājlapu redaktorā izvēlaties File / Save as... un kā tipu norādiet “Microsoft Excel 97/2000/XP”.
Prezentāciju veidošanas programmā izvēlaties File / Save as... un kā tipu norādiet “Microsoft PowerPoint 97/2000/XP”.

OpenOffice.org arī piedāvā iespēju veidot PDF formāta dokumentus, kuriem ir pat lielāks atbalsts un kurus iespējams nolasīt visur, kur pieejams Adobe Acrobat reader. Tā mīnuss ir tāds, ka šis fails (datne) vairs nav rediģējams, taču pluss ir ļoti korekta tā attēlošana drukājot un nav nekādas nepieciešamības pirms drukāšanas to pārskatīt, vai nav kādi sagrozījumi. To dara “File / Export as PDF”, Laukā “File name” norāda datnes nosaukumu un pie “File Format” – “PDF – Portable Document Format (.pdf)”. Pie tam, var izvēlēties arī citus formātus, kā rezultātā dokumentu var saglabāt arī kā attēlu.