iists IT

Normāls seriāls bij. Saka ka vairs nerādīšot :/ http://www.curioustongue.com/save-my-name-is-earl/

Toties Zandis saka ka Futuramai kaut kad būs jaunas sērijas. http://www.gotfuturama.com/

Kā jau pieminēju "feisbukā", šis bija viens no visforšāk pavadītajiem pēdējā laika pasācieniem.

Pateicības tiem kas mani ieaicināja, pateicības sveicējiem un pateicības par kompāniju! :)

Ko tad īsti mēs paveicām: Sagaidīju no darba Ilgu, nofinšējām pāris pirkumus, kā reiz satikām Sandiju un devāmies uz Dikļiem, Māras dzimteni. Pa ceļam izskrējām caur 147 pozitīvi lādējošām uguns āderēm (katrā virzienā), lai apciemotu slepenā sporta veida kontrolpunktu.

Pašā pašā galā ātri iepazinām visus 10 klātesošos (1 nebija manīts un 1 bija manīts vienreiz kaut kad kaut kur) un sacēlām galdos ņašķus.

Dzērieni, spēles un ēdieni. Visi draudzīgi sadzēra ar Jāni, lai tos visu gadu nemocītu "pohas". Tiku pie 2 vainagiem.

Pēc kāda laika tika nolemts ka jādodas tajā virzienā no kuras nāk vilinošas zaļumballes skaņas. Balles placi bija apsēduši cilvēki kas neredzēja tālāk par metru un kamēr mēs stāvējām ap pasākuma vietas ugunskuru, mums paspēja pienākt pāris jaunie cilvēki lai ieskatītos mūsu sejās. Smieklīgs skats :)

Pēc tam mēs devāmies ekskursijā pa Dikļiem. Māra parādīja mums abus Dikļu ceļus un pili, bet neparādīja spokus. Mēs toties atradām pusizdzisušu ugunskuru, kuru ātri atjaunojām un jauniegūto siltuma avotu izmantojām kā uzkavēšanās vietu gaidot saullēktu.

Pēc šīs pastaigas daļa atdalījās lai dotos gulēt. Brašākie, krutākie, skaistākie, lieliskākie atgriezās pie sēdēšanas un našķošanās. Frāze "Es vakar ieskrēju skapī. (pauze) .. ja kādam tas interesē." man ir palikusi visvairāk atmiņā. Tās īpašnieks tika pie skaista sieviešu velosipēda. Tika atrasts vēl viens skaists velosipēds un barā nolēmām doties uz estrādi - vietu kur 1864 gadā notika pirmie latviešu dziesmu svētki. Estrāde jauka, savlaik biju to vietu apciemojis.

Tā nu bija pienācis jau rīts, vēl pāris kāršu spēles un mēs redzējām kā pār pamali pamostas skaista sarkana saule - laiks doties gulēt.

Nākošajā dienā (Jāņos) likvidējām našķus. Pīrādziņu krājumi bija pietiekoši lieli, lai to cepējai nekas nenošļuktu (tāds ticējums). Aizbraucām apskatīt (un iemēģināt) Ozolmuižas ezeru, izcept atlikušos šašlikus (šoreiz neļāvām tiem piedegt) un pamētāt disku. Man patika, pateicoties labajiem laikapstākļiem bija tāda forša pabeigtības sajūta un atbraucot mājās salds miegs :)

Pēdējā laika pretīgie laikapstākļi sapisa pagājušo vīkendu kad ciemojos Rigā. Izbraucieni pie jūras bija ar lietussargiem rokās.

Vēl pagāšnedēļ sapisu arī astes kaulu. Neesmu pārbaudījis pie ārsta, bet apsēsties nevar bez sāpēm. Labā ziņa ir tāda, ka pa šīm dienām ir palicis daudz labāk. Kā? - Lecot pēc diska neizbradātās, daudzmaz pieblietētās smiltīs, nolaidos sāniski uz dibena. Tipa - "ouch!".

Vakar biju pēc jaunās pases (kurā diemžēl izskatos pēc primāta), šodien izbraukšana uz Zviedriju. Nav plāna ko darīšu - līst. Faking līst. FAKING LĪST!!! Grāmatu lasīt mašīnā nav iespējams, dzert - apnicis, riebj, negribas. Manuprat šitāds laiks uzdzen nevajadzīgu drūmumu.

Rīgas apciemošanas ekskursijas ietvaros tika apciemots Krizdabz. Man ir aizdomas ka viņš ir veiksmīgi pavedināts uz timecoded plašu sistēmu :)

Atstāšu testēšanai uz Zviedrijas apciemojuma laiku :)

Saka ka šitas laiks ir perfekts makšķerēšanai. Sēnes ar augot griezdamās. A atvaļinājumam šitāds laiks ir kā iesmērēt darvu zeķēs un staigāt apkārt :/

Vakar mani uzaicināja aizbraukt līdz, uz Smilteni. Nedomājot piekritu. Iepriekš man šķita ka žigulim, braucot ar 90km/h pūš cauri vējš un jūk ārā - a nekā, braucām uz 100 (reālais ātrums pēc GPS datiem - 93km/h), un viss forši, stabili. Interjers un viss tāds kā "no zavoda", kruti :D

Riktīgi patika, tāda oldskūlīga sajūta (iedomājieties tagad - auto bez ABS un stūres pastiprinātāja) :)

bet protams ka ar sarūsējušu un cauru benzīna filtru, benzīna patēriņš ir lielāks :D (forši ka auto vecs, detaļa + ielikšana = 15 lati).

Paldies Mik par pieliekšanos lai nočekotu izpūtēju, nebūtu tas, nebūtu pamanījis, ka benzīns tek vienkārši ārā :) paskatījos, ka ari pie mājas ir bijuši izžuvusi peļķīte.

patēriņš :D

Atskaite par skolu -

Kā jau zināms, cīnos ar sociālu sociotehnisku sistēmu modelēšanu. Pēc laika nācās aplauzties, jo pašās pašās beigās (maģistra darbs), no manis sagaida nevis kaut kādu (programmētu) produktu, bet gan SPSS grafikus, tabulas, gudrus statistikas aprēķinus un uz to visu balstītu datorprogrammās veidotu modeli kurā piedalās cilvēki. Piemēram uzmodelēt tik "interesantu" procesu kā rinda bankā (ar dažādiem faktoriem).

Bet ko vajag to vajag.

Būtībā palicis nav daudz:

• viens kurss ir jau nočakarēts. Šodien tajā kursā (organzācijas kultūra) jāiesniedz tēmu par kādu konfliktu un tā iespējamajiem risinājumiem organizācijā. Var arī aprakstīt kādas pārmaiņas. Tīri KSA tipa darbs uz 10 lapām. Man, IT džekam, tas ir kā ar mietu pa galvu :)
• jānodod pēc iespējas ātrak viens praktiskais darbs Tūrisma sistēmās. Pāris stundu darbs.
• jāiesniedz... nē, jāizdomā maģistra darba tema un vadītājs. Jāiesniedz tas viss uz 1. jūniju. Jap, 5 dienas atpakaļ.
• Jūnijs ir prakses laiks. Nezinu kādu sociālu sistēmu apkalpošu tajā praksē (ņemot vērā, ka 1-19. jūnijs man ir atvaļinājums.
• Maģistra darbs

Visi priekšmeti ir pabeigti, lekciju vairs nav un nebūs, pāris reizes saorganizējāmies ar kursa biedriem.

Tas arī viss.

Senāk tādu bezmaksas PocketPC softu priekš geokešošanas nebija. Tagad ir.

normāls softs: http://www.nicque.com/PQz/GCz.htm
ir arī otrs: http://www.basicgps.co.uk/

Tāds kā šveices nazītis geokešu iegūšanai GPX formātā: http://code.google.com/p/geotoad/

Ja reiz esam sākuši runāt par Smiltenes Ģimnāzijas 100 gades atzīmēšanas salidojumu, tad jāsaka ka tas bija liels un lielisks. Piecos no rīta tas bija tik liels un lielisks, ka neko redzēt nevarēja, toties tika satikti ļoti daudz draugi kuri ar tik pat labsirdīgām sejām nāca pretim un sniedza roku. Labi vai varbūt ne tik labi ir fakts, ka visa vakara gaita ir safočēta un safilmēta un pēc tam tas viss salīmēts kopā.

Par pasākumu - saplīsa citi 6dienas plāni un tādēļ tika diezgan ātri nolemts ka jābrauc uz skolas salidojumu. Ātra ancuku iepirkšana, ātrs ceļš uz Smilteni, lai paspētu apvienot patīkamo ar lietderīgo - ieietu velobodē nopirkt manam ričukam jaunu zobratu pirms veikals slēdzas. Paspējām, taču šajā mirklī atvērās dienas pandoras lāde vārdam "datorspeciālists" - ienākot veikalā mēs tikām uzrunāti "ō, datorbrālīši, kas tad uz sirds?". Kopumā šādi vai līdzīgi mēs tikām todien uzrunāti 4 reizes. Es pieļauju ka tas radija vēlmi lauzt stereotipus.

Pirms gājiena satikām sporta skolotāju, kurš "pateicās datorspeciem par sataisīto serveri" un ka viņa sacensību grafiki un tabulas tagad rādās tieši tā kā tam jārādās. Pēcāk gan gadījās aprunāt viņu mirklī kad viņš no mugurpuses pagāja garām (bet es ticu ka viņš bija ļoti aizņemts ar gājiena organizēšanu). Bijām arī skolas kafejnīcā, lai secinātu ka gan frī, gan kotletes un salāti garšo identiski tam kā tie garšoja pirms 6 gadiem kad es tur mācijos un ēdu. Biju pat iegājis noskatīties filmu par ģimnāziju. Pie reizes varēju arī sasveicināties ar savu bijušo audzinātāju un sašokēties par to cik viņš ir ĻOTI notievējis!! Starp citu, viņš arī apvaicājās "kā iet datorspeciālistiem".

Gājiens. Gājienam saņēmāmies un pievienojāmies interesantajiem klases kolektīviem. Tā kā vēl joprojām nebiju ieguvis interesi iet un čupoties ar paralēlklasniekiem un klases krējumu, tad izbaudiju gājienu iedams prosta tak. Dalībnieku bija ĻOTI daudz, viena puse bija ielas beigās, kamēr mēs bijām ielas sākumā. Gara cilvēku rinda. Slikti bija tas ka nebija noorganizēta ne mūzika ne dziedāšana, tādā veidā to padarot par tādu kā pastaigu (jo reāli jau ir tā ka gājienu rīkoja paši sev, jo visi Smiltenieši tak arī beidza to ģimnāziju, tādēļ visi arī bija gājienā :) ). Pēc šādi noietas pusstundas klases krējums vērsās pie manis ar dienas frāzi "Jāni, Tu esi mainījies" (nez no kā var tādu lietu pusstundas laikā izzīst), uz ko es protams izmetu mazu jociņu par to ka "droši vien - tagad es sveru 2x vairāk" un pārvaicāju vai viņas no manis cirku vai gaida. Es pieļauju ka šis bija otrais un pat vēl spēcīgākais iemesls vakara vājprātam. Gājienam noslēdzoties, atkal jau satiku Gintu un pienākot pie galamērķa - Jāņkalna (kur notiks koncerts), mūs sagaidīja Informātikas skolotājs (kolēģis, draugs, Andrejs) ar vārdiem "nu sveicināti datorspeciālisti!".

Koncerta laikā devāmies atpakaļ uz centru, uzdzert glāzi apelsīnu sulas ar ledu. Paldies Evijas mammai - es tiku pie lielas lielas glāzes un daudz ledus. Ņamm..

Satikām S (a.k.a. Makleods). Viņa plānos ar nav bijis nevienu satikt (ja grib - satiek), tādēļ arī viņš negribēja iet. Sapratām ka varam vēlāk arī tad iet pie viņa ja nepatiks skolā.

Gājiens atpakaļ uz skolu. Frāze "pilna Smiltene šodien ar tāāādām, tā taču var sajukt prātā". Lāpu gājiens. Atpakaļceļš būtībā nebija pat ne tik organizēti jauks (taču tagad bija lāpas). Kaut kur malā tika manīti Ginta bijušie klasesbiedri kuri savu laiku tērēja tā kā tiem ir paticis to darīt visu savu mūžu - dzerstoties pa malām.

Pēc gājena sākās balle un paralēli tam - satikšanās klasēs. Nezinu kā radās tā ģeniālā doma (kuru bez pretīguma nespēju atcerēties), bet bija jāpērk tekila. Bija maz laika līdz 22viem, un tādēļ ar laikam tas notika tādā neapdomībā. Nēnu būtībā jau bija tā ka "ja nepatiks sēdēt ar klasi, dosimies izklaidēt S un kopīgi ar draugiem tad padegustēsim dzērienu, sagaidīsim salūtu".. un lieka diskrēta pudele auto salonā jau nav noziegums..

Aizgāju uz klasi, izkrāmēju savus čipsīšus un minerālūdeni. Es laikam čota nedadomājos tādu ainu kā tas viss izvērtās - visi kas nāca, krāmēja galdā pudeles (un gurķīšus). Pēc 4 šādām minūtēm, es paskatījos uz durvīm un redzēju Gintu, kas izskatījās redzējis līdzīgu skatu. Jauki atvadījos no biedriem, teicu ka esmu pie stūres un devos prom. Ginta klases biedri vispār neesot tur bijuši (par ko arī nebrīnijāmies).

Vakara gaitā tika izdomāts ka vajag iet geokešot (jo Smiltenē (Kalnamuižā) ir uzradies jauns punkts). Ekipējušies ar lukturīšiem un pāris GPS iekārtām, to ātri vien atradām. Es arī vēl diezgan tizlā veidā ar seju atradu nātru lauku (kuru pēc ~10 sek diezgan līdzīgā veidā atrada arī Gints). Bij labi. Niezēja rokas un seja.

Pēc L satikšanas, devāmies mājās lai degustētu. Sākšu ar to ka ar 2 glāzītēm (shots) arī pietika un ar to arī beigšu, jo viss tālāknotiekošais bija smieklīgs un diezgan vienāds. Viena lieta gan - ar foto idiotus nenoķersi, jo pat vakara beigu (rīta) bildēs mēs izskatāmies normāli kā normālas bitītes normālā ziedu pļavā.

Tad kad beidzās tekilas pudele (kuras degustācijā Makleods piedalijās tikai pirmās pusglāzītes laikā), radās ideja doties "gang`stot" (iet uz centru). Arī tās visas detaļas negribu atkārtot. Aizejot līdz skolai secinājām ka "iet ārā", tādēļ ir jāpapildinās. Laikam jau izvēle starp alu un šampanieti bija iemesls neprātīgai rīcībai - pa abiem uztukšot vienu šampanieša pudeli.

Tālāko arī negribu sīki atreferēt. Nēnu neko stulbu nedarījām, bet atradu daudzus jaunus draugus (vecumā ap 40) kuri līdzīgi peldēja pretim un bija atvērti jebkāda veida komunikācijai. Tika satikti arī skolasbiedri, viss bija glauni un civilizēti.

Aizgājām mājās, apgūlāmies.

Nākošajā rītā sākās nedienas - atvērās visas čakras vemšanai. Man nezkapē likās ka mēs pat varēsim pastrādāt pļaujot zāli pie Ginta mājās kā bija plānots, taču viņa māta mūs nodevīgi salika katru savā istabā pa gultām un lika gulēt.

Pēc tam jau.. lēnām atdzīvojāmies ... pusdienslaikā vēl Ilga atbrauca uz Smilteni, aizvest mani uz Valmieru. Bija normāli.. bet vēl 2 dienas - pretīgi.

Bērni, nekad nejauciet dzērienus. Vismaz šampanieti toč nevajag virsū dzert.

Priekšā ir zviedrijas brauciens...