iists IT


slinks, laisks un kārs uz halvu

Kaut kur aizlidoja ;)

Vakar gadījās brīvāks laiks, aizbraucu ciemos pie Andreja, uz Launkalni. Oriģinālais plāns bija salabot serveri, taču mēs paspējām ne tikai to - paralēli tam pāris reizes palaidu lidmašīnu un nofočēju (manuprāt) foršas bildes. Pēdējā reizē gadījās aizlidot nedaudz pa tālu un tad jau vairs īsti nevar redzēt virzienu :)

Tā arī viņa nokrita kaut kur mežā, aptuveni 2 (ja ne vairāk) stundas vazājāmies pa purvaino mežu, bet tā arī neatradām. Ļoti iespējams ka ar visu fotoaparātu viņa sanāca tik smaga, ka nogrima meža dīķītī tā ka nekas augšā nepalika.

Tas nozīmē tikai to ka beidzot pabeigšu jauno, šī te bija jau gana cietusi un vienā skočā tērpta :) Uz galda jau pāris nedēļas top jauna, pat nedaudz lielāka (1.4 metri).

Avioprezentācija ģimnāzijā

Otrdien biju aizbraucis ar Andreju uz Smiltenes Ģimnāziju, pazīstams pasniedzējs (Andrejs) mūs uzaicināja, noprezentēt kā tikām līdz lidmašīnām.

Prezentāciju nosaucu par "Dabūt to gaisā", kuras ~70 slaidos stāstīju par to ka ikvienam uz tehnoloģijām virzītam inženierim gribas uzvarēt fiziku, pacelt gaisā sevis veidotu objektu. Ceļš caur pašmācību, caur izmaksu samazināšanas risinājumiem uz to kas ir tagad. Par aerofoto ar piemēriem, tālākām idejām un to ka tajā visā galvenais ir lai paši to izbaudītu un būtu jautri.

Auditorijā bija 4 vai 5 pasniedzēji un pacmit skolēni. Pēc prezentācijas pāris pasniedzēji pienāca un teica ka tas esot bijis iespaidīgi. Uzreiz pēc tam devāmies ārā, nolidojām pārdesmit minūtes ar kreppapīra lentām astēs. Interese skolēnos manāma, žēl ka viss kā vienmēr atduras pret izmaksām.

Pēdējā mēneša laikā tā ir jau trešā prezentācija (par šo tēmu pirmā). Man sāk iepatikties tas fīlings kad apstājies uz pāris sekundēm, pārlaid acis pār auditoriju, un redzi ka daži desmiti acis seko līdz un gaida ko teiksi vai darīsi tālāk.

Lidojums bija interesants, es protams pamanījos lidmašīnu atstāt augstu bērzā. Par laimi tas pats vējš kurš to tur iepūta, arī to nopūta nost.

Kopumā visa tā pēcpusdiena sanāca ļoti ļoti pozitīva, pozitīvas enerģijas piepildīta.

[video:http://www.youtube.com/watch?v=KZxKG7cB5aQ]

Sadaļa

Atrā Somijas atskaite

Daži var būt pat nepamanīja kā biju aizšmaucis uz Somiju.Darba vieta aizsūtija mani prom, jo nemācēju uzvesties ofisā.

Nē, patiesībā interesanti, aizbraucām ar Arču divatā, Arča tur jau otro reizi. Sākumā pat nezināju kas man būs jādara un cik ilgi es tur būšu. Galvenais ir forši aizbraukt, satikt dzīvajā Somijas kolēģus un iemācīties jaunas lietas.

Šoreiz kaut kā nelāgi sanāca, aizbraucu 14. februārī, atbraucu dažas nedēļas pēc 8. marta. Bet tā arī ir vienīgā problēma, viss pārējais bija forši. Kā nu ne - pāris reizes nedēļā sēdējām saunā vedām gudras sarunas :) Dzīvoklis priekš diviem cilvēkiem tiešām liels, divas atsevišķas istabas, kopējā un visas telpas tādas plašas. Bonusā vēl iepriekšpieminēta sauna kuru iedarbinājām ik pa laikam.

Somijas ofiss, precizāk Turku ofiss (jo Helsinkos ir vel viens), ir perfekta darba telpa - ienāc, novelc čibas un apsēdies pie jebkura galda, izvelc savu datoru un strādā. Atkarībā no dienas, liekās sarunas minimālas, tik cik uzvaicāt konsultējošos jautājumus. Citas dienas protams bija savādākas, jo sevišķi piektdienas kad principā sāk darbu nedaudz ātrāk un pēc Internal training jau vairs neviens neiespringst uz darbu. Tad tur ir ballīte :)

Lābi, mēģināšu iebīdīt tekstu nedaudz interesantāku, faktuālāku.

Ko paspēju izdarīt -

Aizlaidām uz klubu dažas reizes. Klubs laikam vietējais, vispopulārakais. Pirmajā reizē jutos vecs, pilns ar jaunām čačiņām, otrajā reizē savukārt zeme bija noklāta ar stikliem. Vai nu agresīvas dejas vai slinkums nest glāzi talāk par metru. Tautas daudz, cilvēki dejoja pa stikliem. Šausmīgi, manas acis neko tādu nebija skatījušas, arā izejot vilku stikla gabalus no savu jauno čībiņu zolēm :/ Pirmo reizi redzēju ka norēķināties ar karti var pat pie ieejas klubā. Principā, šeit jāpiemin ka vienīgā vieta kur nevar norēķināties ar karti ir autobuss un slidotava pie mūsu mājas. Visur citur var.

Bijām dažas reizes uz kartingiem. Kartingi forši, normāla tehnika, nav tik bailīga sajūta kā cēsu kartingā braucot ar tiem sprāgstošajiem agregātiem. Par spīti cenai, 20 minūtes  = 26 eiro, es labprāt izbrauktu vēl kādreiz. Cik noprotu, šāda iespēja būs vasarā, vasarā plānota uzņēmuma ballīte Turku.

Bijām slidot. Slidotava ir hjūdž-ass. Liela liela ar superigu ledu un nekur cauri nelien asfalts (fuj Ežiem). Slidas gan nebija baigi labās, tas mīnuss. Un nevarēja ar karti norēķināties.

Burgeri, iepriekš kad man teica ka pilsēta ir Hesburger dzimtene, es tam neticēju. Aizbraucot tur domas mainās, pilsētā pēc wikipedia datiem ir <s>3x</s> 9x vairāk cilvēku kā Valmierā, taču viņiem ir 2 makdonaldi un kādi 20-30 hesburgeri. Arča saka ka izejot no viena var redzēt citu. Praktiski tā arī ir :D Man nesen jautāja, kā viņi nepaliek resni - lūk, šeit jāsaka ka atšķirībā no Latvijas, tur ļoti daudz cilvēki skrien. Pa dienu, vakaros. Daudz brauc ar velosipēdiem. Pa dienu, vakaros, pat tajā nenormālajā -20 aukstumā. Var būt tur tā lieta. Jāpiemin arī to ka velosipēdi tur ir visās malās, visur mētājas.

Laikapstākļi tur aptuveni tādi paši kā pie mums,ja pareizi saprotu, 370km no Valmieras pa taisni, 550km pa ceļu/prāmi. Cauri pilsētai tek liela upe vārdā Aura. Praktiski tas pats kas mums Gauja ;)

Veikali ir daudz, lieli. Var ieiet iepirkumu centrā kas izmērā kā kvartāls un apmaldīties. Cenas. Cenas foršas, atrast smukus kreklus var, bet žēl 99 eiro. Var atrast smukus džinsus, bet žēl 100 eiro. Ir protams arī lētākas lietas, bet principā viss ir dārgāks kā Latvijā. Labi ka turp braucot paņēmu lielāku čemodānu, atpakaļ braucot knapi knapi viss salīda - nopirku visu kaut ko, tai skaitā jaunas čibiņas. Tur ir preču izvēle. Tur nav zaļu kurpju šņorīšu.

Paturpinot pārtikas tēmu - nezinu kādeļ, bet vietējie kolēgi pusdienās izvēlās vienu no trijiem variantiem - pica, burgeri vai kebabi. Patiesībā ari visā pilsētā nemanīju tādas "normālās" ēstuves kā Bastions vai līdzigās. Bija daži smalkie restorāni un ķīniešu restorāni. Esmu palicis tagad vel resnāks, pa 5 nedēļām kebabu diētas aptuveni kilograms nācis klāt :D. Es ari nezinu kādeļ tie kebabi saucās "normaali rulla", ja viņi ir izmērā kā baltmaizes klaips. Nekā normāla tur neredzu, tas ir aptuveni 2-3 reizes tik cik parasti pusdienās apēdu. Šādu pusdienu cena: 6-18 eiro.

Uz ceļiem tādu nemaniju. Tur viss sabērts ar smalkiem akmentiņiem. Principā tur visa zeme ir uz klintīm, akmeņiem, līdzigi kā Zviedrijā. Ceļi - nevienu bedri arī neredzēju, viss ir smuki salabots.

Pati svarigākā zināšanu bagaža - iemācijos pārdesmit vārdus. Protu sasveicināties, paprasīt kebabu/vistas burgera komplektu, pateikt paldies un atvadīties.

It kā tik tuvu, bet tomēr tik ļoti savādāks dzīves līmenis. Kaut kad gribēsies aizbraukt vēl, tad braukšu ar prāmi, lai varētu paņemt savu ričuku līdz. Vasarā tur noteikti ir skaisti, pilsēta samērā līdziga Valmierai, man tur patiktu braukāties :)

Testa lidojums

Mazs testa lidojums ar piekabinātu GPS. Telefons + GPS ir tikai nedaudz vieglāks par fotoaparātu:
- lidmašīna 456 grami
- Fotoaparāts 150 grami
- GPS + Telefons 144 grami
Tātad šoreiz bija 600 grami, diezgan daudz.

lidlauks

Atkusnis bija izveidojis miglu jau 150 metru augstumā, paceļoties augstāk, lidmašīna sāka zust dūmakā. Labi palīdz nesen uzlīmētās krāsainās joslas spārna galos, jo balta lidmašīna ar melniem punktiem ir ļoti skaista, bet neredzama ziemā :)

Rezultāts - pacēlos 111 metrus, max ātrums (pa vēju) - 77.1 km/h

Pielikumā atskaite kuru uzģenerēju bezmaksas servisā - http://utrack.crempa.net/ (pierakstu sev saiti, citreiz atkal noderēs)

Sadaļa

Viskautkas

Viskautkas ir noticis pa vasaru. Biju pāris reizes uz Kurzemi, uztaisiju lidmašīnveidīgu tālvadāmu objektu kurš pat vairākkārt pacēlās gaisā (un vienmēr nokrita), sasveicinājos ar Gustavo, aizbraucu uz Igauniju paskatīties robotu sacensības un pat paspēju izpildīt savu Latvieša pienākumu - aizbraukt uz Turaidu.

Ir pieejama arī galerija ar lidmašīnas attīstības procesu te:
http://www.facebook.com/album.php?aid=203599&id=593930799&l=033511d104

Ir pieejami video ar ilgāko lidojumu te:
http://www.youtube.com/watch?v=zKBKswYgg5w (bet ir pieejami vēl daži ar ātrakiem kritieniem)

Un izrādas ka beidzot Latvijas Pasts ir iegājis eiropā ar sen gaidītu fīču - "Meklēt sūtijumu". Šajā adresē, http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/meklet_sutijumu.html , var ievadīt savu honkongas/citurienes sūtijuma kodu un uzzināt kur īsti ir radusies piegādes bremze. Ļoti aktuāli ziemassvētku/ķīniešu ziemassvētku periodā, kad kāds kaut ko marinē un nepiegādā labumus.

Sadaļa

Gustavo intervija LR1 26.jun.2010

Cita starpā, nolēmu ielikt saiti uz Gustavo vakardienas interviju LR1 - mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20100629A190600200000

VLC prot to spēlēt.

Stāsta par albumu, dziesmām un tā. Piemēram fakts ka albumam bija vairāki nosaukuma varianti un "3. elpa" ieteica tieši "Renārs" (visticamāk ka Kaupers).

Sadaļa