iists IT

No vienas puses, kā vienam no organizatoriem, gribētos lai ceturtdien ierodas daudz cilvēku un Drupal interesentu. Jo sevišķi gribētos lai no "savam migām" izlien īpaši slinkie, parādās un painteresējās kas te notiek. Nenoliedzams ir fakts ka šeit [drupal komūnā] ir vieta visiem un katrs var atrast vietu sev. Loģiski, ka es gribētu kaut "tauta" iekustās un viss notiek.

No otras puses, man ir jāprezentē tādu diezgan "generic" prezentāciju, "Ievads Drupal". Sāksim ar to ka pēdējo reiz publiskā uzstāšanās bija ~pacmit personu lokā un man jau tad bija stress. Šoreiz varētu ierasties ap 50 cilvēku un temats ir tik vājš, ka es pat nezinu ko stāstīt kaut gan stāstīt man būtu daudz ko, tik padod Drupal saistīto tematu.

Ko likt prezentācijā? - pagāšnedēļ biju uz LATA's konferenci, sev pierakstīju pāris atziņas:

"abas puses" iegūst, ja prezentācijas sākumā apvaicā auditoriju - tās zināšanas un to ko tā vēlas uzzināt. Ieguvums ir tāds, ka var sniegt auditorijai to ko tā vēlās un tādā veidā arī iegūt abpusēju komunikāciju, pietuvināties. Sliktā lieta (, iespējams,) ir tāda, ka prezentācija jāgatavo elastīgāka.
jārunā konkrētāk un saprotamāk, tā lai cilvēki ir ieinteresēti nevis laiku pavadījuši
Jautājums protams paliek, ko īsti rādīt prezentācijā - tā varētu būt iepazīstināšana ar SVS sistemām kā tādām, ar Drupal priekšrocībām un varētu praktiski parādīt cik viegli to ir uzstādīt. "Jo ātrāks uzstādīšanas process, jo labāk" - diemžēl nē, jo ātrak uzstādu, jo vairāk būs jādomā ko vēl stāstīt :)

Varētu apkopot nelielu materiālu "kaut kādai" mājas lapai, atrast pirms tam jau smuku tēmu un uzskatāmā veidā parādīt tās uzstādīšanu un papildināšanu ar skatiem, dinamiskām lietām.

Pēc tam varētu paradīt skrīnšotus ar populārajām drupal lapām. Jāsavāc sarakstu ar tām un jāsavāc skrīnšotus.

40 minūšu limits vai 40 minūšu izstieptas mocības?

Lūdzu, kāds iesakiet man ko vēl pastāstīt topošajiem Drupal cilvēkiem :)

- Raksts no mana drupal komūnas bloga: http://www.drupal.lv/dalitas-sajutas-gaidot-drupalcamp-valmiera

Kā jau daudziem zināms, man pavasarī (precīzāk, Februārī) ienāca dzīvoklī zaglis. Šis ir paplašināts žēlošanās stāsts bez konstruktīvas pievienotās vērtības, tādēļ šo te ierakstu nav vērts uztvert vairāk kā faktuālu pierakstu nākotnei.

Atstāsts:

Vismaz pusgadu nebija gadījies pa nakti aizmirst aizslēgt durvis un tieši todien viņš ieradās. Nakts vidū pamodos no trokšņa ka kāds bīda. Es tobrīd domāju ka kaķis (kurš mani tā jau dabesī ar to ka naktīs bīda mēbeles un staffu pēc sava prāta) atkal dara figņu, tādēļ ar samērā skaļu uzsaucienu "BOSIK!" lecu augšā, lai viņu iemestu vannas istabā (un tādā veidā nomierinātu). Ejot tumsā pa istabu, dzirdēju ka kāds izskien pa durvīm un gaitenī iznākot redzēju ka durvis ir "līdz kājai vaļā". Tad sapratu ka tas ir sveša persona un nesos ārā. Protams tālāk par savu stāvu kāpņu telpā skriet negribējās jo kaimiņiem nepiedienas mani redzēt tādu kā no mātes miesām nākušu. Viss ko dzirdēju bija čaklas kājas kas skrien jau pa pirmā stāva kāpnēm lejā un mājas priekšējās duvis kas aiz viņa aizcērtas.

Ienākot aptkaļ dzīvoklī sākotnēji nesapratu kas bija noticis. Domāju ka kāds ir pievīlējis atslēgu vai ielauzies. Tikai pēc tam sapratu ka atslēgas ir manā kabatā, tātad es pats nebiju tās aizslēdzis. Protams uzreiz arī apzināju vai kas nav pazudis, šķita ka viņš ir sabijies no tā ka pamostos un uzreiz aizbēdzis. Ienākot iekšā, zvanīju arī policijai, pateicu ka kāds ir bijis un ja apkārt braukā kāda patruļas mašīna, lai paskatās. Vaicāju arī vai man rakstīt iesniegumu vai ko, pat pieņemot ka nekas nav nozagts, man teica ka nē, ja nav aiznests, tad var arī nerakstīt. Jā, es patiešām pats to vaicāju tādā formā ka es patiešām drīzāk negribētu to darīt un ieguvu apstiprinošu atbildi.

Ja nemaldos, nākošajā rītā sapratu, ka ir aiznesta mugursoma jo iepriekšējā vakarā to noliku pie ieejas dzīvojamajā istabā. Tātad kāds bija bijis manā guļamajā telpā (uncool :/).  Tobrīd man šķita ka tajā somā nekā nebija, bet kad pāris nedēļas vēlāk sapratu ka tur bija brilles (jo pēdejo reiz izmantoju tās lidlaukā, lai redzētu lidmašīnu), devos uz iecirkni rakstīt iesniegumu. Protams, jau tad man pēc tam bija jāskaidrojas kādēļ neraktīju uzreiz. Tīri cilvēcīgi jau tad viņi saprata ka neviens jau īsti negrib čakarēties ar tiesvedību jo tas viss ir pamatīgs čakars.

Tās bija manas pirmās brilles, es ilgi meklēju tādas kuras man patiktu un izskatītos arī jauki. Tā kā man redze ir tikai nedaudz slikta (-0.5), tad jaunu briļļu iegāde nav gluži primāra, bet samērā vajadzīga lieta kad skatos prezentācijas semināros, vai kad lidlaukā jāredz lidmašinu. Neba nu katru dienu mētājas lieki 90 lati un tieši par to man ir vislielākā škrobe. To ka man tika aiznesta ļoti ērta soma kurai līdzīgu vēl atrast nav izdevies, es pat neuzskatu par tik svarīgu. Bet pietiks ar sevis žēlošanu, tagad pie faktiem. 

Nedaudz vēlāk, par patīkamu pārsteigumu man, bet reali tikai loģiski, zaglis (pareizāk zagļu pāris) tika atrasts. Atskatoties uz to un meklējot zagļa vārdu "Andis Meirāns", kā pirmo rezultātu, var atrast ka jau tālajā 2005 gadā viņš iesēdās cietumā par tieši tādu pašu noziegumu sēriju. Tad arī es saņēmu aicinājumu uz tiesu (Tiesas pavēsti), ka man, sakarā ar zādzību kura notika Februārī, jādodas uz tiesu 26 Oktobrī (!!!), darba laikā (desmitos). Nepietiek ar to ka tas džeks man nolaupīja iespēju normāli redzēt prezentācijas, līdz vēlam rudenim, viņš arī tiek tiesāts darba laikā, radot vēl lielākus zaudējumus.

Kapēc tas viss garais stāstijums ir vēl vairāk absurds? - pienākot konkrētajam datumam, es protams piemirsu tieši tajā dienā, ka man jābūt uz tiesu, toties piezvanot nākošajā dienā, man paziņoja ka apsūdzētais neesot varējis atrast advokātu (vairāk kā pusgada laikā, tā, it kā viņam jau nebūtu iepriekš bijušas darīšanas ar advokātiem)  un tiesa tiek atcelta uz 1. februāri (vēl 3 mēneši), jo tādas, diemžēl, esot viņa tiesības. Un ka par to es saņemšot vēl vienu pavēsti. Ja es būtu aizgājis uz to tiesas sēdi, es droši vien būtu idiots ka kavēju darbu un nekāda rezultāta.

Tas viss ir ievilcies uz vismaz gadu, bet tas potenciāli var vilkties vēl ilgāk. Tieši tādu situāciju dēļ neviens loģiski domājošs cilvēks negrib rakstīt policijai, pat ne zvanīt jo pēc tam ir lielāks čakars kā labums. Man nav absolūti nekāda labuma no tā ka tas džeks tiek tiesāts vai sodīts, es vienkārši gribu atpkaļ savas brilles (nav reāli; esot izmestas) vai vismaz ekvivalentu vērtību naudā, lai varu vēlreiz iet un tādas iegādāties. 

Papildus tam protams pasta dāmas bija uzrakstījušas "Jānis Bedrītis" uz mana aicinājuma, tādēļ man nācās parakstīties nelegālā veidā. Tiesa šoreiz tas ir tikai uz pasta aicinājuma, nevis visā lietā. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad man pie augstskolas nozaga velosipēdu. Tas arī ir diezgan nolaidīgi, sajaukt uzvārdu, neskatoties uz to ka rakstu ar skaidriem, drukātiem burtiem, un tad kad ziņoju par to telefoniski, man saka ka "nekas, tas neko nemaina".

Man vienmēr paticis bakstīties pa kartēm, šeit ir pieejama jo sevišķi forša datu bāze: http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv
Forši arī apskatīt pašam miestu no kurienes nāku, kartes ceļiem, grāvjiem, kā arī dati un topoloģiskās bildes - http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=51994&p_back=0**

Var noderēt kad jāsavieno attēlus no vairākiem fotoaparātiem.

exiv2 -r'%Y%m%d-%H%M_:basename:' rename $(ls)

Avots - http://pario.no/2008/01/14/rename-image-files-according-to-exif-date/

Jau iepriekš biju sācis taisīt nedaudz lielāku lidmašīnu fotoaparātam. Viss tiek bāzēts uz 1.4 metrus platu cessnas spārnu.. un principā tas (+ purngals) arī ir vienīgais kas ir pēc skices. Pārējais ir mana improvizācija. Piemēram tas, ka gribēju šoreiz propelleri uz aizmuguri, lai priekšā var likt kameru (un propelleris netraucē), kā arī tas, ka jāuztaisa divas astes.

Patinot pāris mēnešus uz priekšu, ir tapusi 930 gramus (jā, gandrīz kilogramu) smaga ietaise. Mani māca pamatīgas šaubas vai tas lidos.. bet tas (tā) tik tiešām lido :) Nedaudz var just ka pietrūkst jaudas, jādabū nedaudz lielāku propelleri, bet principā lido stabili un jauno fotoaparātu ar var panest.

Vakar vakarā bija testa lidojumi, pamanijāmies arī kādu video safilmēt. Bildes gan pagaidām nav labas, vai nu tiešām fotoaparāts nav īsti labs, vai arī automātiskās fotogrāfēšanas iestatījumi nav labi. To vēl satestēšu.

Pietrūkst mazākas / jaudīgākas lidmašīnas, pilotāžai un muļķībām. Vakar lidoja Andrejs, Ruslans, Gints un es. Ar mani neviens nelidinājās, bail saskrieties ar manu gaisa kuģi :)

Pirmais lidojums:
[video:http://www.youtube.com/watch?v=v5IwDSgPFBc]

Lidojums gar jūru:
[video:http://www.youtube.com/watch?v=av-piE4rJBU]

Ziemassvētkos Somu kolēģi brauca pie mums ballēties, izklaidēties un izbaudīt laiku. Tagad, vasarā, ballīti rīkoja viņi pie sevis, pilsētā Turku. Turku, kā jau esmu iepriekš minējis, ir līdzīga Valmierai - ir pāris reizes nodegusi visa pilsēta, ir skaisti atjaunota un izejot no visa tā, nav pārāk daudz senlaicīgā fasona ēku. Vienīgais kas atšķirās, ir ceļu seguma kvalitāte. Iespējams, dēļ visa tā, man patīk arī Turku.

Izlēmām pie viņiem braukt ar automašīnām nevis lidmašīnām, no tā ieguvām iespēju pabraukāties pa Somiju pēc divām oficiālajām tikšanās dienām. Kopā no Latvijas braucām 13 cilvēki ar 3 auto. Turpceļš: Valmiera - Tallina - prāmis - Helsinki - Turku (kādi 400-500 km, nav pārāk daudz).

Oficiālājās divās dienās dzīvojām glaunā viesnīcā, pašā pilsētas centrā. Tā visa ietvaros bija braukšana ar kuģīti pa arhipelāgu pusdienot vienā no salām, pēc tam brauciens uz perfektu pirti (saunarantti.fi). Nekad nebiju bijis tādā ietaisē, baļļā kuras malā ir krāsniņa un kura silda ūdeni :) Ārā lija lietus, bet sēdēt tādā baļļā, našķoties ar sidru .. vienkārši perfekti ;) Pat pelde šķita ļoti silta, iespējams tādēļ ka tur nav atklāta jūra. Protams tur bija arī elektro-pirts un "melnā" pirts - tāda kā Latviešiem, tikai ļoti piekvēpusi. Vakarā vēl ballīte un nākošajā dienā atvadu pusdienas.

Principā, tajā visā pats galvenais priekš manis bija tikt uz Turku pēc tomātu krēmzupas, Crowmoore sidra un protams gardajiem kebabiem. Check, check un doublecheck ;)

Pēc oficiālajām divām dienām sēdāmies automašīnās un braucām pa arhipelāgu. Patīkams pārsteigums - visi prāmīši starp salām (izņemot vienu) ir bez maksas. Kempingu vietas normāli aprīkotas ar visu vajadzīgo - elektrība, dušas un vieta kur pagatavot ēst, kā arī iespējams jebkurā laikā doties jūrā, nopeldēties :)

Pāris dienas vēlāk, lielākā daļa no mums devās uz Latviju, palika "pro" ballētāji, sertificēti planking eksperti. Aizbraucām līdz Somijas mega-pludmalei (kas kā izrādās, ir mega, dēļ smiltīm. tādām kā Latvijā) un tur arī pavadijām 2 dienas, ripinoties smiltīs un mētājot disku.

Atpakaļceļā izbraucām caur Tamperi, apēdām pa kebabam un devāmies uz Helsinkiem - Tallinu - Valmieru.

Disks, laba kompānija un atpūta. Es taču teicu ka ideāli ;)

Vakar gadījās brīvāks laiks, aizbraucu ciemos pie Andreja, uz Launkalni. Oriģinālais plāns bija salabot serveri, taču mēs paspējām ne tikai to - paralēli tam pāris reizes palaidu lidmašīnu un nofočēju (manuprāt) foršas bildes. Pēdējā reizē gadījās aizlidot nedaudz pa tālu un tad jau vairs īsti nevar redzēt virzienu :)

Tā arī viņa nokrita kaut kur mežā, aptuveni 2 (ja ne vairāk) stundas vazājāmies pa purvaino mežu, bet tā arī neatradām. Ļoti iespējams ka ar visu fotoaparātu viņa sanāca tik smaga, ka nogrima meža dīķītī tā ka nekas augšā nepalika.

Tas nozīmē tikai to ka beidzot pabeigšu jauno, šī te bija jau gana cietusi un vienā skočā tērpta :) Uz galda jau pāris nedēļas top jauna, pat nedaudz lielāka (1.4 metri).

Otrdien biju aizbraucis ar Andreju uz Smiltenes Ģimnāziju, pazīstams pasniedzējs (Andrejs) mūs uzaicināja, noprezentēt kā tikām līdz lidmašīnām.

Prezentāciju nosaucu par "Dabūt to gaisā", kuras ~70 slaidos stāstīju par to ka ikvienam uz tehnoloģijām virzītam inženierim gribas uzvarēt fiziku, pacelt gaisā sevis veidotu objektu. Ceļš caur pašmācību, caur izmaksu samazināšanas risinājumiem uz to kas ir tagad. Par aerofoto ar piemēriem, tālākām idejām un to ka tajā visā galvenais ir lai paši to izbaudītu un būtu jautri.

Auditorijā bija 4 vai 5 pasniedzēji un pacmit skolēni. Pēc prezentācijas pāris pasniedzēji pienāca un teica ka tas esot bijis iespaidīgi. Uzreiz pēc tam devāmies ārā, nolidojām pārdesmit minūtes ar kreppapīra lentām astēs. Interese skolēnos manāma, žēl ka viss kā vienmēr atduras pret izmaksām.

Pēdējā mēneša laikā tā ir jau trešā prezentācija (par šo tēmu pirmā). Man sāk iepatikties tas fīlings kad apstājies uz pāris sekundēm, pārlaid acis pār auditoriju, un redzi ka daži desmiti acis seko līdz un gaida ko teiksi vai darīsi tālāk.

Lidojums bija interesants, es protams pamanījos lidmašīnu atstāt augstu bērzā. Par laimi tas pats vējš kurš to tur iepūta, arī to nopūta nost.

Kopumā visa tā pēcpusdiena sanāca ļoti ļoti pozitīva, pozitīvas enerģijas piepildīta.

[video:http://www.youtube.com/watch?v=KZxKG7cB5aQ]

Daži var būt pat nepamanīja kā biju aizšmaucis uz Somiju.Darba vieta aizsūtija mani prom, jo nemācēju uzvesties ofisā.

Nē, patiesībā interesanti, aizbraucām ar Arču divatā, Arča tur jau otro reizi. Sākumā pat nezināju kas man būs jādara un cik ilgi es tur būšu. Galvenais ir forši aizbraukt, satikt dzīvajā Somijas kolēģus un iemācīties jaunas lietas.

Šoreiz kaut kā nelāgi sanāca, aizbraucu 14. februārī, atbraucu dažas nedēļas pēc 8. marta. Bet tā arī ir vienīgā problēma, viss pārējais bija forši. Kā nu ne - pāris reizes nedēļā sēdējām saunā vedām gudras sarunas :) Dzīvoklis priekš diviem cilvēkiem tiešām liels, divas atsevišķas istabas, kopējā un visas telpas tādas plašas. Bonusā vēl iepriekšpieminēta sauna kuru iedarbinājām ik pa laikam.

Somijas ofiss, precizāk Turku ofiss (jo Helsinkos ir vel viens), ir perfekta darba telpa - ienāc, novelc čibas un apsēdies pie jebkura galda, izvelc savu datoru un strādā. Atkarībā no dienas, liekās sarunas minimālas, tik cik uzvaicāt konsultējošos jautājumus. Citas dienas protams bija savādākas, jo sevišķi piektdienas kad principā sāk darbu nedaudz ātrāk un pēc Internal training jau vairs neviens neiespringst uz darbu. Tad tur ir ballīte :)

Lābi, mēģināšu iebīdīt tekstu nedaudz interesantāku, faktuālāku.

Ko paspēju izdarīt -

Aizlaidām uz klubu dažas reizes. Klubs laikam vietējais, vispopulārakais. Pirmajā reizē jutos vecs, pilns ar jaunām čačiņām, otrajā reizē savukārt zeme bija noklāta ar stikliem. Vai nu agresīvas dejas vai slinkums nest glāzi talāk par metru. Tautas daudz, cilvēki dejoja pa stikliem. Šausmīgi, manas acis neko tādu nebija skatījušas, arā izejot vilku stikla gabalus no savu jauno čībiņu zolēm :/ Pirmo reizi redzēju ka norēķināties ar karti var pat pie ieejas klubā. Principā, šeit jāpiemin ka vienīgā vieta kur nevar norēķināties ar karti ir autobuss un slidotava pie mūsu mājas. Visur citur var.

Bijām dažas reizes uz kartingiem. Kartingi forši, normāla tehnika, nav tik bailīga sajūta kā cēsu kartingā braucot ar tiem sprāgstošajiem agregātiem. Par spīti cenai, 20 minūtes  = 26 eiro, es labprāt izbrauktu vēl kādreiz. Cik noprotu, šāda iespēja būs vasarā, vasarā plānota uzņēmuma ballīte Turku.

Bijām slidot. Slidotava ir hjūdž-ass. Liela liela ar superigu ledu un nekur cauri nelien asfalts (fuj Ežiem). Slidas gan nebija baigi labās, tas mīnuss. Un nevarēja ar karti norēķināties.

Burgeri, iepriekš kad man teica ka pilsēta ir Hesburger dzimtene, es tam neticēju. Aizbraucot tur domas mainās, pilsētā pēc wikipedia datiem ir <s>3x</s> 9x vairāk cilvēku kā Valmierā, taču viņiem ir 2 makdonaldi un kādi 20-30 hesburgeri. Arča saka ka izejot no viena var redzēt citu. Praktiski tā arī ir :D Man nesen jautāja, kā viņi nepaliek resni - lūk, šeit jāsaka ka atšķirībā no Latvijas, tur ļoti daudz cilvēki skrien. Pa dienu, vakaros. Daudz brauc ar velosipēdiem. Pa dienu, vakaros, pat tajā nenormālajā -20 aukstumā. Var būt tur tā lieta. Jāpiemin arī to ka velosipēdi tur ir visās malās, visur mētājas.

Laikapstākļi tur aptuveni tādi paši kā pie mums,ja pareizi saprotu, 370km no Valmieras pa taisni, 550km pa ceļu/prāmi. Cauri pilsētai tek liela upe vārdā Aura. Praktiski tas pats kas mums Gauja ;)

Veikali ir daudz, lieli. Var ieiet iepirkumu centrā kas izmērā kā kvartāls un apmaldīties. Cenas. Cenas foršas, atrast smukus kreklus var, bet žēl 99 eiro. Var atrast smukus džinsus, bet žēl 100 eiro. Ir protams arī lētākas lietas, bet principā viss ir dārgāks kā Latvijā. Labi ka turp braucot paņēmu lielāku čemodānu, atpakaļ braucot knapi knapi viss salīda - nopirku visu kaut ko, tai skaitā jaunas čibiņas. Tur ir preču izvēle. Tur nav zaļu kurpju šņorīšu.

Paturpinot pārtikas tēmu - nezinu kādeļ, bet vietējie kolēgi pusdienās izvēlās vienu no trijiem variantiem - pica, burgeri vai kebabi. Patiesībā ari visā pilsētā nemanīju tādas "normālās" ēstuves kā Bastions vai līdzigās. Bija daži smalkie restorāni un ķīniešu restorāni. Esmu palicis tagad vel resnāks, pa 5 nedēļām kebabu diētas aptuveni kilograms nācis klāt :D. Es ari nezinu kādeļ tie kebabi saucās "normaali rulla", ja viņi ir izmērā kā baltmaizes klaips. Nekā normāla tur neredzu, tas ir aptuveni 2-3 reizes tik cik parasti pusdienās apēdu. Šādu pusdienu cena: 6-18 eiro.

Uz ceļiem tādu nemaniju. Tur viss sabērts ar smalkiem akmentiņiem. Principā tur visa zeme ir uz klintīm, akmeņiem, līdzigi kā Zviedrijā. Ceļi - nevienu bedri arī neredzēju, viss ir smuki salabots.

Pati svarigākā zināšanu bagaža - iemācijos pārdesmit vārdus. Protu sasveicināties, paprasīt kebabu/vistas burgera komplektu, pateikt paldies un atvadīties.

It kā tik tuvu, bet tomēr tik ļoti savādāks dzīves līmenis. Kaut kad gribēsies aizbraukt vēl, tad braukšu ar prāmi, lai varētu paņemt savu ričuku līdz. Vasarā tur noteikti ir skaisti, pilsēta samērā līdziga Valmierai, man tur patiktu braukāties :)

Mazs testa lidojums ar piekabinātu GPS. Telefons + GPS ir tikai nedaudz vieglāks par fotoaparātu:
- lidmašīna 456 grami
- Fotoaparāts 150 grami
- GPS + Telefons 144 grami
Tātad šoreiz bija 600 grami, diezgan daudz.

Atkusnis bija izveidojis miglu jau 150 metru augstumā, paceļoties augstāk, lidmašīna sāka zust dūmakā. Labi palīdz nesen uzlīmētās krāsainās joslas spārna galos, jo balta lidmašīna ar melniem punktiem ir ļoti skaista, bet neredzama ziemā :)

Rezultāts - pacēlos 111 metrus, max ātrums (pa vēju) - 77.1 km/h

Pielikumā atskaite kuru uzģenerēju bezmaksas servisā - http://utrack.crempa.net/ (pierakstu sev saiti, citreiz atkal noderēs)