iists IT

Notikumi tā sakrita, ka iegādājāmies pāris jaunus telpaugus, jo iepriekšējie bija beiguši savu dzīvi (gadās). Apņēmības pilns, nolēmu tos šoreiz neaizmirst uz pus-gadu podiņos, paņēmu no plaukta arduino, iespraudu puķu podā pāris spailes un sāku veikt mērījumus (pretestību).

Teorētiski viss vienkārši - mitrums = maza pretestība; sausāks = lielāka. Nodomāju ka jāsāk ar empīrisko datu ielasīšanu, jānoliek to visu stacinoāri. Lai padarīto to visu mobīlāku, iegādājos TPLINK (MR3420 v1.2) bezvadu rūteri ar USB portu, arduno pievienošanai. Pirms iegādes noteikti jāizpēta, lai rūterim derētu openwrt vai ddwrt firmware. 

#include "DHT.h"
#define DHTPIN 3
#define DHTTYPE DHT22
DHT dht(DHTPIN, DHTTYPE);
const int PROBE = A0-A4;
int powerPin = 2;
void setup() {
  pinMode(powerPin, OUTPUT);
}
void loop() {
  Serial.begin(9600);
  dht.begin();
  digitalWrite(powerPin, HIGH);
  delay(100);
  // Reading temperature or humidity takes about 250 milliseconds!
  // Sensor readings may also be up to 2 seconds 'old' (its a very slow sensor)
  float h = dht.readHumidity();
  float t = dht.readTemperature();
  // check if returns are valid, if they are NaN (not a number) then something went wrong!
  if (isnan(t) || isnan(h)) {
    Serial.print("0,0,");
  } else {
    Serial.print(h);
    Serial.print(",");
    Serial.print(t);
    Serial.print(",");
  }
  Serial.println(analogRead(A0));
  digitalWrite(powerPin, LOW);
  Serial.end();
  delay(5000);
}

Procesā piepirku klāt arī vienu mazu sensoru temperatūras un gaisa mitruma līmeņa mērīšanai. Interesants modulis, DHT22. Ja mērījumus veic nepārtaukti, notiek neliels, bet pastāvīgs elektrolīzes process. Lai to novērstu, ķēdē ievietoju tranzistoru un no atsevišķas datu izejas to ieslēdzu pirms datu ieguves tikai noteiktos intervālos.

Papildus labojums - ja seriālo portu never katru reizi ciet (Serial.end()), tad savienojums pēc kāda laika taimautojas un attiecīgi datus vairs nesūta.

Pirmie grafošanas mēģinājumi tika veikti uz rūtera, bet sarežģītākām kalkulācijām negribēju to pakļaut, tādēļ meklēju veidu kā datus sūtīt prom, glabāt internetā. Sākotnēji neizdevās atrast risinājumu, kurš ar visvienkāršāko GET pieprasījumu ļautu man tos saglabāt, tādēļ izveidoju savu, http://data.iists.it/ , kurš dara tieši to. Pāris dienas vēlāk, Gints bija atradis tādu cosm.com , kurš ļauj saglabāt datus un attēlo tos smukos grafikos. Nedaudz pa sarežģītu un datu iesūtīšana arī sarežģītāka kā es to gribētu. Tā nu uztaisīju ka tiek sūtīts uz abiem.

Novērojums tāds ka vēl aizvien sistēma mēdz nesūtīt, tas saistīts tieši ar rūteri, ar to ka tas ieslēgts Wifi klienta režīmā un mēdz nepieslēgties pa jaunu pie centrālā rūtera kad tas tiek pārstartēts vai kas tamlīdzīgs. Iespējams, jāievieš lokāls datu buferis rūterī, gadījumos kad nav interneta savienojuma. No tiem datiem kas ir arī šķiet, ka nepieciešama vēl viena pretestība, precīzāka intervāla attēlojumam.

Tālākie plāni ir ievērot konkrētus intervālus un kad mērījums sasniedz konkrētu robežu, ieslēgt notikumu, piemēram:

• sūtīt e-pastu (aplaisti mani ;( )
• ieslēgt mazu akvārija pumpi un pašam sevi apliet 

Ziemā piedalījos Valmieras domes rīkotajā hackfestā, par dalību saņēmu nelielu dāvanu karti 30 Ls vērtībā. Izlēmu, ka pats foršākais pirkums būs ārējais cietais disks (sata3) - piemaksājot tikai pāris latus (sešus?) saņēmu novietni aptuveni tūkstots megapriekiem. Tas ir praktiski bez maksas, jo i-veikals bija 1a.lv, kurā daudz kam ir ļoti draudzīgas cenas.

Tā nu īstenoju savu sen loloto plānu - bilžu backupu. Te nu jāsaka, ka tieši par bildēm es stresoju ļoti daudz. Visus sadzīvē uzņemos attēlus mūsu ģimene (pat kaķis) glabā uz tīkla diska, ja tam kaut kas notiek, tad ir nereāli stulbi - tik daudz notikumu, attēlu un vēstures. Ja kādam tas nešķiet svarīgi - padomājiet vēlreiz. Pats par sevi, tīkla disks jau ir viens ārējais disks kurš piesprausts pie Raspberry pi, tagad piespraudu otru un reizi diennaktī tiek spoguļota attēlu direktorija uz otru fizisko disku. Kā saka - sirds uzreiz atgūst mieru. Nākošais līmenis laikam būs novietot otro disku citā telpā, piemēram laukos pie tēva DSL līnijas. 

Biju domājis piemest klāt vēl dažas nenozīmīgas lietas, bet sanāca tāds palags, ka nolēmu tās izdalīt atsevišķos ierakstos.

Vairākkārt īdēju Feisbukā par nejēdzīgajiem ziņu izkārtojumiem un pretīgo profila izskatu. Sakarā ar to visu pārcēlos uz Google+, FB sūdam atstājot tikai ļoti pastarpinātu uzmanību.

Tā kā esmu pārāk laisks lai šeit drukātu savus ļoti svarīgos dzīves notikumus, nolēmu importēt savus Google+ ierakstus. Sacīts darīts, gan Google diezgan labi dalās ar datiem, gan arī Drupal prot ēst visu ko tam dod - pusstundas laikā sabakstīju risinājumu kas periodiski ielasa G+ publiskos ierakstus un importē šeit.

Pieļauju domu ka kāds no tiem būs anglisks vai bezsakarīgs, jo importēts tiek tikai teksts, bez pielikumiem (attēli, saites, raksti), bet šķiet ka būs labi tā pat ar.

Drupal izmantotie moduļi:
- Feeds
- Feeds JSONPath Parser
- Feeds Tamper

Google API:
- https://developers.google.com/+/api/

Papildinājums: Nepatīk man tie angliskie un bezsakarīgie ieraksti bez attēliem, pirmo lapu tomēr atgriezu iepriekšējā izskatā (vizuāli). Ieviesu skatu ar fitru, neattēlot G+ ierakstus, tie paliks zem atsevišķās sadaļas.

Skaidrs ka parallax (un tas ko katrs ar to saprot) jau kādu laiku ir "THE THING". Diemžēl man vēlmienu rauj liela daļa no tām lapām. Pirmais nepatīkamais šoks bija positivus lapa, likās ka viss bremzē un nevar saprast kas ir klikšķināms un kas nav. Labi ka izvēlne uzmontēta pašā augšā, vismaz tam krāšnajam brīnumam varēja tikt cauri ar pāris klikšķiem. Ja godīgi, es nespēju atrast to glītuma piesitienu konkrētajā saitā (un dažos citus parallax karognesējos). Viss ko tur redzu ir "just because we can".

Paralax problēma ir tāda ka tur viss ir ļoti krāšņš un tas kustas man tieši sejā. Parasti vietnes tiek apmeklētas tieši dēļ informācijas, ja man jāmeklē īpašo veidu kā katras vietnes autors izdomājis to navigēt, tad tā ir reāla problēma. Tādā gadījumā navigācijai ir jābūt izceltai vēl vairāk un tai jāvibrē izteiktāk par pārējo kustīgo sūdu.

Paralax ir kruti un man tas patīk kamēr tas netraucē uztvert informācijas blokus pēc kuriem es esmu ieradies.

Pirms daudziem gadiem staigāju apkārt ar vienu iPAQ plaukstdatoru. Tie kas ir pietiekoši veci, atcerās ka savlaik bija tādas spēļmantiņas, skaitījās plānotāji. Tā kā šobrīd vērtiba tādam ir nulle, tad vaļā nebiju ticis un tas mētājās atvilknē. Pirms pāris dienām, rakājoties pa atvilkni atradu ka plaukstdatoram ir jauna forma (skatīt bildes)

Atjaucot, secināju, ka baterija ir uzpūtusies un to izdarījusi ar tādu spēku, ka izpletusi plaukstdatora metāla korpusu, un atrāvusi vienu vājāko skrūvi. Skats tā neko, izjaucot secināju, ka iepriekšējais īpašnieks (tas bija ebay pirkts), ir licis ķīniešu bateriju no kāda cita ebay pārdevēja.

Savlaik iegādājos divas lētas (bet jaunas) Siemens C55 baterijas no ķīnas - lai arī tās darbojās kādu laiku ļoti labi, nelādējot, pēc kāda laika, tās vispār vairs neturēja iekšā elektrību. Necik. Pirms nedaudz vairāk kā gada, iegādājos pāris HTC Desire baterijas, no kurām viena pat ar regulāru uzturēšanu, vairs netur ilgāk kā pāris stundas, kamēr oriģinālā (2-3 gadi) vēl tur 2 dienas. Tā lūk ar tām lētajām ķīnas baterijām - lēti, bet gadās uzrauties.

Jaunumi par http://iists.it/node/1272

Gandrīz divus gadus un pāris atliktas tiesas velāk ir atsutīts spriedums un lietas dokumenti: viņi tomēr ir vainīgi (lol) un man atmaksās zaudējumus.

Izejot no tā, ka pizģīt svešas lietas man neliekas normāli, es domāju, ka atkārtoti rakstīt lietā "dzīvokļa Nr X saimnieka nolaidība" ir diezgan nesmuki. Tā ir nevis nolaidība no saimnieka puses, bet no sabiedrības un jo sevišķi tādiem pipariem kā šitie visi zaglēni.

Kā parasti, lapas pilnas ar dažādiem rēcīgiem momentiem, bet tas tā.

Ja šitas aizņēma gandriz divus gadus, nez cik ilgi vēl ievilksies tas piedziņas process.

PAPILDINĀJUMS:
Ierados tur kur paredzēts saņemt kaut kādus dokumentus un sazin ko. Protams ka apsūdzētais nejūtās vainīgs un jau iesniedzis apelāciju. Attiecīgi, viss ievelkas uz nenoteiktu laiku. Parunājot ar tiesas dāmām, secināju, ka iespējas piedzīt zaudējumus no tā džeka ir raksturojamas ar vārdu "lol".

Yay, now that it's over i can tell i had a public presentation at drupalcamp ;)

Kopš martā pieteicos uz mazo kompjūteri, jau biju zaudējis cerības, ka kādreiz to sagaidīšu. Aizvakar to beidzot saņēmu. Daļēji sakarīgs apskats atrodams 3 rindkopas zemāk.

Torīt, kad notika pirmo 10000 iekārtu izpārdošana, es sēdēju un gaidīju, kad atvērs e-veikalu. Kā izrādās, veikalu padarīšanu uzticēja diviem lieliem elektronikas veikaliem, kuri, neskatoties uz brīdinājumiem, visu nolaida podā, nenovērtējot, ka tur būs vairāki simti tūkstošu vienlaicīgo apmeklētāju. Tobrīd nekas nebija skaidrs, vēl jo mazāk tajos mirkļos, kad veiksmīgi izdevās sagaidīt veikala ielādi, jo tur nebija norāžu uz konkrēto produktu. Kā izrādās, bija "jāreģistrē interesi", jo tikai vēlāk tika skaidrs, ka ne vien iekārtas vēl nebija atceļojušas, izrādās pāris nedēļas vēlāk, kad daļa no tām ieradās, ķīnieši tās bija samontējuši nepareizi, iemontējot vizuāli līdzīgus, bet nepareizus tīkla konektorus. Pa vidu es arī pamanījos izrādīt vairākas intereses gan pie element14, gan RS Electronics.

Nedēļas sākumā man beidzot pienāca īsts aicinājums no RS Electronics iegādāties iekārtu, ko es uzreiz (otrdien) arī izdarīju. Pēc iegādes man tika paziņots cerīgs teksts, ka 7 darba dienu laikā iekārta tiks izsūtīta un par iepakošanas/izsūtīšanas procesu man tiks ziņots e-pasta veidā. Liels jo liels bija mans pārsteigums, kad nieka 2 dienas vēlāk man zvanīja svešs numurs, un tas izrādījās DHL kurjers. Tā patiesībā bija ļoti veiksmīga situācija, jo es trešdien saslimu un ceturtdien galva sāpēja tā, ka ne ar vienu negribējās runāt. Mazāk sagadīšanās pēc, vairāk 9 mēnešu gaidību pēc, ceturtdien bija arī mana dzimšanas diena, un visu to dienu es turēju rokās karstās drāts telefonu. Tā kā notifikācijas man ir svarīgas, tad īsziņas signāls ir izteikti neciešams, un, atgriežoties pie kurjera padarīšanas, es zvanu patiesībā pacēlu otrajā reizē tikai tādēļ, ka tas bija ļoti uzmācīgs. Es necik negribēju celt augšā klausuli, kur nu vēl no sveša numura, ko es pirmajā zvanā arī neizdarīju.

Pārdesmit minūtes vēlāk man rokās bija mazā paciņa ar ilgi gaidīto saturu. Varētu teikt, ka man tika labākais dzimšanas dienas pīrāgs - aveņu kūka [Raspberry Pi - priekš tiem, kas te nu nekā un neko].

Iekārta (Raspberry Pi model B) atceļoja mazā kartona kastītē ar marķējumu, pienācīgi iepakota un ar mazu pamācību. Viss kā nākas, tikai jāatceras, ka šis te ir izstrādātājiem/hobijistiem paredzēts produkts. Respektīvi - kastītē ir maza, "kaila" shēma ar detaļām un konektoru vietām. Gluži kā Arduino, tikai krietni vien jaudīgāks un ar ARM procesoru. Lācītim vēderā ir: 700Mhz ARM procesors, 256 Mb RAM, RCA video izeja, HDMI video/audio izeja, parastā 3.5mm audio izeja, 2x USB, 100mbps LAN un SD kartes lasītājs. SD kartes lasītājs patiesībā nav izmantojams, tajā liek SD karti ar "sistēmu". Vēl pieejams ir GPIO interfeiss, bet tas paredzēts specifiskām lietām.

Pirmais tests ar 4Gb MicroSD bija veiksmīgs - ielādēju oficiāli atbalstīto debian linux distributīvu (no raspberrypi.org download sadaļas), un manta veiksmīgi ielādējās. Pirmā aizķeršanās bija, kad tas prasīja lietotāju un paroli. Tos (lietotājs "pi", parole "raspberry"), par pārsteigumu man, bija uzdrukājuši uz lapiņas, kas atradās kastītē. Pēc tam jau komanda "xterm", un grafiskā vide var sākties. Ne tik ātri, bet tomēr ielādējās grafiskā vide ar minimālistisko LXDE darba virsmu. Pārlūkprogramma bija pirmā, ko atvēru, un uzreiz vēru vaļā informatīvo megaportālu "iists.it". Liels bija mans prieks, kad aptuveni 10 sekundes vēlāk tas patiešām atvērās, tātad viss strādā.

Realitātē, lai arī viss strādā, grafiskajā vidē viss strādā lēni. Izmantot to interneta šķirstīšanai īsti nevar. Lieta, kas jāpasaka uzreiz - FERMU JŪS UZ ŠITĀ NESPĒLĒSIET. NEKAD. Nākošais, ko apskatījos, bija viens no populārajiem lv ziņu portāliem. Tas ir tik ļoti pārbāzts ar flash reklāmām, ka ilgi šķita, ka lapa nav ielādējusies, jo tur praktiski nekā nav. Īstenībā, uz R-PI nav pieejams flash, bet arī tas nepaātrina vietnes ielādi. Labā ziņa ir tāda, ka visa darba virsma neizmanto pilnībā sistēmas resursu - jaudīgo video procesēšanu, kas bez rīstīšanās spēj rādīt arī 1080p video. Pats devaiss esot aptuveni tāds, kādu liekot iepriekšējā gada gudrajos tālruņos, tikai ar foršiem interfeisiem un iespēju lietot īstu linux. Protams, GPU (video procesora) lietošanā ir savas aizķeres - tas dzīvo uz operatīvās atmiņas rēķina - jo vairāk no 256Mb dod video procesoram, jo mazāk paliek sistēmai. Tad, kad sistēma izlien no RAM, tā sāk izmantot virtuālo operatīvo atmiņu diskā, un kad tas notiek, sistēma ir LĒNA. Kā jau teicu, ir arī labā ziņa - šī ir tikai pirmā partija, un iekārtas ir iepirkuši arī daudzi gudri cilvēki, kas kompilē optimizētāku kodolu, gludina kļūmes un gādā, lai viss darbotos. Šķirstot forumu, pamanīju, ka kāds plāno portēt Chromium OS uz šīs mazās iekārtas. Notestēju to Virtualbox'ā un šķiet, ka, ja tas izdotos, tas vai kāda alternatīva varētu būt solis tuvāk normālai webiskai browsēšanai.

Nākošais, ko mēģināju, bija XBMC media centrs. Jau sākotnējais plāns pielietojumam bija tieši mediju centrs, jo cik nu es biju to lietojis, šķita tīri tā neko. Diemžēl, neviens pagaidām nav sataisījis nevienu patiešām lietojamu versiju. Es gan vēl tikai pamēģināju uz debian bāzēto versiju, var būt jāpamēģina raspbmc vai OpenELEC. Diemžēl tas, ko pamēģināju, man nepatika, bet es turpinu sekot līdz notiekošajam un cenšos sadarboties. Man ir aizdomas, ka pēc kāda laika tiks izveidots lietojams mediju centrs.

Svarīgākais iemesls, kādēļ gribu izmantot tieši debian versiju XBMC, ir tāds, ka uz debian jūtos kā "zivs ūdenī" un varu viegli uzstādīt sev nepieciešamo programmatūru un izmantot kā mazu serveri. Esmu tam pieslēdzis savu cieto disku ar fotogrāfijām un video materiāliem. Piekļūt tiem varu caur tīklu (tātad izmantoju kā NAS), skatīties uz TV (manam TV ir tīkla interfeiss), izmantojot DLNA serveri (mediatomb), kā arī uz tā atrodams transmission serveris (torrent klients), kuram varu pieslēgties no jebkura cita datora. Transmission, protams, paredzēts priekš raspberry pi failu dalīšanas, jo tie tiek izplatīti arī torrent veidā. Tas noder komūnai. Pagaidām testi saka, ka var vilkt ar labu ātrumu, bet ja "iesaistītie dalībnieki" ir vairāk par ~30, tad iekārta nokaras, tādēļ labāk limitēt "iesaistīto dalībnieku" skaitu. Vēl ir uzstādīts pulseaudio serviss, kurš ļauj no maniem citiem linux kompjūteriem (pagaidām man citu nemaz nav), klausīties skaņu caur tīklu, t.i., pieslēgt centru pie R-Pi un klausīties visu bez aiztures no klēpjdatora pa taisno tumbās. Ā, un vēl ir uzstādīts munin serviss sistēmas monitorēšanai, kurš diezgan labi norij sistēmas resursus, un mazs, žiperīgs webserveris grafiku apskatei.

Rezumē - vēlos, kaut mazā iekārta tomēr būtu vēl jaudīgāka, bet ņemot vērā, ka tā ar visu zibenīgo piegādi maksāja mazāk kā 30 latus (27 Lati), tad domāju, ka tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Tas ir kluss, nerada daudz karstumu, ir ekonomisks enerģijas patēriņā un dara daudzas man nepieciešamās lietas. Domāju, ka nākotnē tā programmatūra tiks pieslīpēta, un tas būs labi izmantojams arī citiem mērķiem.

Šausmīgi iedomāties, ka es agrāk šim nolūkam virtuvē turēju diennakti ieslēgtu veselu tover-kasti.

Papildinājums dienu vēlāk: notestēju OpenELEC testa brūvējumu, ņemu atpakaļ teikto par nelietojamu mediju centru. Ar nelielu bremzi, bet sistēmas izvēlnes navigējas, un pat 1080p MKV video darbojas žiperīgi, bez aizķeršanās. Domāju ka mēnesi - divus vēlāk būs īsts spridzeklis.

Senāk mēģināju bakstīt jaunos google play servisus caur savu štatu vpn. Viss smuki rādās, izņemot to, ka neko nevar nopirkt (tātad neko nevar), jo nepieciešama US robežās reģistrēta kredītkarte.
Vakar savos google globālajos iestatījumos atradu Google Music servisa iestatījumus, kas mani aizveda tieši uz Google Music.
No turienes, kā ierasts, neko iegādāties nevar, arī bezmaksas dziesmas, bet toties var ielādēt savas. Ielādēju 3 albumus, un viss patiešām darbojas arī webā - https://play.google.com/music/
Turpinot uz tā paša viļņa, marketā mēģināju uzinstalēt androīdam Google Music aplikāciju, bet to atkal jau neļauj darīt, jo devaiss neesot pareizajā valstī. Lai saremontētu to, atradu xda developers forumā Google Music apk failu ( http://dl.xda-developers.com/attachdl/8600c85a8c3e3b65f493c4eddf50b09f/… ), un voila - albūmi ir klausāmi arī tajā. Papildus pieejama arī lieliskā fīča, "Make available offline", ārpuszonas bridumiem.
Tas principā nozīmē, ka jau tagad savas mūzikas kolekcijas glabāšanai var lietot google mākoni, lai to klausītos datoros un androīdtelefonos.

Pagaidām gan par labāku atzīstu Grooveshark, jo varu klausīties braucot arī citu, saistīto mūziku.

Esmu internetā daudz manījis īsu vārdu SEO, bet neesmu izdomājis, ko tas nozīmē. Visgrūtāk ir tieši ar o burtu, jo nekas labs nenāk prātā tieši ar to.

Saldo Epifāniju Opozīcija
vai varbūt Spēcīgas Eiforijas Organizācija

Nekas no tā neskan īsti labi, droši vien tas ir viens no tiem krutajiem jaunvārdiem.

labojumiņš: izrādās, ka tas esot Search Engine Optimization, kas to būtu domājis

labojumiņš 2: tā kā Gints saka, ka es savā mājas lapā varu likt suņu būdas, tad es daru tieši tā - (attēls no http://wooddoghouses.wordpress.com/)